Prieka mirkļus sakrāj no sīkumiem

2010. gada 15. oktobris 09:35

2803

Tepat jau ir, - smaida Smiltenes pagasta "Zilāpu" māju saimniece Laima Āboltiņa, solījusi arī "Ziemeļlatvijai" parādīt savu hobiju.

Mazajā verandā nekur gan neredz daudz pildspalvu, kaut arī Laima šos rakstāmrīkus krāj piecus gadus. Izrādās, vairāk nekā 250 pildspalvu paslēptas plauktā sarindotajos dokumentu vākos.

"Sākumā liku krūzītē, tad - kastē. Bet kas tad tā par kolekciju, ja kasti likšu uz galda?" smaida saimniece. Darbīgo un uzņēmīgo Laimu pazīst daudzi cilvēki. Viņa ir Valsts Lauku tīkla Smiltenes novada lauku attīstības speciāliste Smiltenes un Brantu pagastā un piedevām vada Smiltenes pagasta nevalstisko biedrību "Ekolauks". Daudzi jau zina Laimas hobiju un paši piedāvā, vai nevajag kādu jaunu rakstāmrīku.

Pildspalvas Laimai ir arī mīļa saikne ar abiem bērniem, 23 gadus vecajiem dvīņiem Elīnu un Edgaru, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Dēls no Holandes reiz atvedis glītu rakstāmo - kā tulpes ziedu, bet meita mammu iepriecinājusi ar rozā rakstāmpušķi, kas tumsā spīd. Laima paņem rokā un ar mīļumu atceras dāvinātājus.

Apciemojot vecākus Latvijā, bērni vienmēr atved jaunas pildspalvas un uzvaicā, kādi citi jauni ieguvumi ir kolekcijā.

Darbam izvēlas "Ekolauka" pildspalvu Pildspalvu krāšana jau kļuvusi par visas Āboltiņu ģimenes hobiju. Tajā iesaistījušies arī Laimas vīrs Intars un vīra krustdēls Dāvids.

Savulaik Laima, strādājot pagastā, brauca uz izstādēm Rāmavā, kur dažādas firmas reklamējās, ņemot palīgā arī pildspalvas ar savu simboliku. Smilteniete paņēma vienu pildspalvu, otru, trešo, līdz nosprieda, - kāpēc gan to visu nekrāt?

Kļuva interesanti, jo pildspalvas ir ļoti dažādas gan formas, gan papildu pielietojuma ziņā: piekariņi, ledusskapja magnēti, rotaļlietas, lukturīši. Laima visaugstāk vērtē jubileju suvenīrus, it īpaši, ja tajās bijusi klāt pati. Viņas kolekcijā ir rakstāmie, uz kuru sāniem iemūžināta, piemēram, Smiltenes ģimnāzijas un Valkas pagasta simtgade, un Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skolas 50 gadu jubileja. Vairākas pildspalvas ir piemiņa no bijušajām pagastu padomēm un pilsētu domēm. Ir arī suvenīri no uzņēmumiem, firmām, viesnīcām, lidostām, nevalstiskajām biedrībām.

Kolekcijā tāpat ir ārzemnieces, kas atvestas no Brazīlijas, Turcijas, Spānijas, Austrijas, Slovākijas, Francijas, Ēģiptes, Dānijas, Īslandes, Norvēģijas un vēl citām valstīm. "Ja man kāds vaicā, ko atvest no ārzemēm, saku, - pildspalvu," smaida Laima.

Ikdienā Laima raksta ar savas biedrības "Ekolauks" pildspalvu, ko vērtē augstu. Tas taču ir pašu dibinātās nevalstiskās biedrības un tās paveikto darbu simbols.

Smiltenes pagasta iedzīvotāji jau atzinīgi novērtējuši "Ekolauka" ieguldījumu apkārtējās vides sakopšanā. Biedrība piesaistīja Eiropas Savienības naudu un šovasar sakopa vairākus vides objektus pagastā: Kritni (mākslīgi uz Abula upes izveidota ūdenskrituma apkārtni), "Veczellīšu" bļodakmeni un Zauskas priedi. To visu "Ekolauka" biedri, Smiltenes pagasta iedzīvotāji, paveikuši pašu un citu priekam. Materiāla labuma viņiem no tā nav. Gluži pretēji, - 10 procentu līdzfinansējumu projektam viņi sametuši no saviem personīgajiem maciņiem.

Laimi naudā vien nevar izsvērtLaima atzīst, ka ne visu var izsvērt naudā. Laimes mirkļus var iegūt arī no dabas skaistuma un apziņas, ka pats esi izdarījis labu darbu, lai vēl viens zemes stūrītis būtu sakopts.

"Visu šo vasaru braucām uz Kritni, lai relaksētos. Mākslīgais ūdenskritums upītē ir dabīgs spa," priecājas Laima. Turklāt tur ir skaisti. Kritnis atrodas plašu lauku vidū, meža ielokā. Biedrība "Ekolauks" pie ūdenskrituma atjaunojusi koka tiltu pār upi, novietojusi galdu un solus, uzcēlusi lapenīti.

Laimai prieka sajūtu sniedz vēl kāds cits viņas vaļasprieks. Agrā rudenī, iebraucot "Zilāpu" pagalmā, pretī kā daudzkrāsaina, šaura sega acis priecē gara dāliju dobe.

Salnu dēļ puķes jau ir nogrieztas, bet vēl nesen dobē auga 140 šķirņu dālijas, arī tumši oranžā 'Laima'. "Katrai šķirnei ir savs smukums," priecājas saimniece.

Jaunos dāliju gumus viņa nopirka no kādas puķu audzētājas Mārsnēnos. Pērnajā ziemā vecie izsala, Tad bērni Mātes dienā uzdāvināja naudu, lai mamma nopirktu jaunus gumus. "Meita teica, - mammīt, tā nebūs mūsu māja, ja nebūs dāliju," atceras Laima.

Netālu no dāliju dobes laukā aug cits ģimenes lolojums - krūmmellenes jeb dāmu ogas, kā smej audzētāja. Uztura vērtība tām esot tāda pati kā meža mellenei, bet atšķirībā no tām krūmmellenes nesmērējot muti un rokas.

Uz "Zilāpiem" Āboltiņu ģimene pārcēlās pirms 11 gadiem no Smiltenes pagasta Kalnamuižas. Laima spriež, ka pirmskara laikā šeit atradusies liela saimniecība. Kalna galā uzcelto dzīvojamo māju no vienas puses ieskauj dziļa grava, no otras - plaši lauki, kuros vējam ir, kur ieskrieties.

"Zilāpos" dzīvo arī Intara vecāki. Katra ģimene saimnieko atsevišķi. Laimas vīra vecāki tur govis, vistas, zosis, tītarus. "Mums arī kādreiz bija sivēnmāte, buļļi, teļi, vistas, bet tad sapratām, ka visa lopbarība bija jāpērk. Pašiem nebija ne labības, ko nokult, ne miltu. Tik daudz bija jāliek iekšā, ka norunājām, - nav vērts," atzīst Laima.

Tomēr arī pati zeme ir vērtība, un bez tās viņa nevar. Turklāt šeit ir vieta, kur vienmēr gaidīs mājās bērnus. Pašlaik Elīna strādā kādā fabrikā Anglijā, bet Edgars Holandē kopj zirgus.

"Bērni tagad vairāk novērtē vecākus un mājas. Viņi sajūt, ka tā ir vērtība," secina Laima. Ģimene krāj vēl citas lietas - vecos mobilos telefonus un laimes pakaviņus. Tāds ir arī pielikts virs mājas durvīm, lai saimniecībai būtu svētība un te vienmēr būtu rosība.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Prieka mirkļus sakrāj no sīkumiem

Kategorijas