Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Ar jaunības dienu fotogrāfiju pēc zobiem

Agnese Leiburga
Laikraksta arhīvs

2014. gada 23. septembris 00:00

469
Ar jaunības dienu fotogrāfiju pēc zobiem


Zaudētu zobu aizvietošana ar citiem pārsteidzošā kārtā nav mūsdienu jauninājums. Vēsturnieki atklājuši, ka zobu implanti likti jau vairāk nekā pirms 2000 gadiem. Vēl pirms mūsu ēras tos izmantojuši iedzīvotāji gan Ziemeļ­amerikā un Dienvidamerikā, gan arī Vidusāzijas un Vidusjūras reģionā. 600 gadu pirms mūsu ēras vienus no pirmajiem zobu implantiem sākuši izgatavot maiju un inku cilts indiāņi. Zobu aizvietotājus viņi izgatavoja no akmens vai zelta, nereti zobus izgreznojot ar dārgakmens inkrustācijām.
Tiesa gan, mūsdienās trūkstošo zobu aizvietošanas tehniskie risinājumi ir krietni attīstījušies. Kā skaidro «Baltic Dental Group» laboratorijas konsultante zobu tehniķe Ilona Drulle, zobu protēzes mēdz būt izņemamās, neizņemamās un daļēji izņemamās. «Atšķirība ir tā, ka vienas var no mutes izņemt un ielikt glāzē, bet citas atrodas visu laiku mutē.»Cilvēki bieži vien nenovērtē, ka, trūkstot vienam vai vairākiem zobiem, tos nepieciešams aizvietot ar mākslīgajiem pēc iespējas ātrāk. Tas vēlams gan estētisku apsvērumu dēļ, gan tāpēc, ka zobi visu laiku nepaliek vienā vietā un to pārvietošanās dažkārt izraisa sakodiena deformācijas.
Zobi glāzē – izņemamās protēzesPie izņemamajām pieskaita plates un lokveida protēzes. Plates ir pilnas vai daļējas plastmasas protēzes, kas cilvēkiem parasti asociējas ar zobiem, kas ielikti glāzē. Parasti tās izvēlas, kad pacients ir daļēji zaudējis paša zobus vai kad zaudējums ir totāls. Savukārt lokveida protēzes izvēlas gadījumos, kad savu zobu zaudējums ir daļējs. Tā ir metāla loka konstrukcija ar akrilikas zobiem. Šī protēze ir smalka, tāpēc pie tās ir vieglāk pierast, tā ir stabila un fiksēta uz dabīgajiem zobiem.Izņemamās protēzes izgatavo pacientiem ar daļēju zobu trūkumu, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams izgatavot neizņemamas konstrukcijas. Tas nozīmē, ka mākslīgie zobi nav stingri fiksēti mutē, bet higiēnas procedūru veikšanai ir izņemami un atkal ieliekami atpakaļ. To veic pats pacients mājas apstākļos. Izņemamās protēzes salīdzinājumā ar neizņemamajām ir lētākas. Tām raksturīgākais mīnuss ir nestabilitāte, kā arī, cilvēkam smaidot, bieži var redzēt konstrukcijas skavas. Mūsdienās to mēdz risināt, skavu noslēpšanai izmantojot atačmentu (atslēgu) sistēmas, kad protēze turas pie dabīgā zoba bez ārēji redzamu skavu palīdzības, tomēr tas stipri sadārdzina konstrukcijas izmaksas.
Mākslīgās saknes jeb zobu implantiLai aizvietotu trūkstošos zobus, visērtākās pacientiem ir neizņemamās konstrukcijas. Tas nozīmē, ka pēc ielikšanas mutē tās tur arī visu laiku paliek – tās nevar izņemt ārā, tās nekustas.Kā skaidro I. Drulle, ir vairāku veidu neizņemamās protēzes – kroņi, venīri (zobu keramiskās plāksnītes), onlejas (keramiskās vai kompozīta plombas), tilti.Neizņemamās protēzes ir ļoti populārs veids, kā protezēt zobus, ja bojājums ir ļoti liels vai trūkst dažu zobu.Metālkeramikas kronis ir uz metāla karkasa uzklāts porcelāns dabīgo zobu krāsā. Krāsa tiek izvēlēta katram pacientam individuāli, savukārt bezmetālkeramikas kroņus izgatavo uz cirkonija (cirkonija oksīds) vai presētās keramikas (stikla disilikāts) karkasa, uz kura uzklāta keramika. Šie divi materiāli ir hipoalerģiski un var tikt izmantoti cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret metālu.Tilti ir konstrukcija, kas uzlikta uz diviem vai vairākiem balsta zobiem. Iztrūkstošos aizvieto ar starpdaļām. Var izgatavot gan metālkeramikas, gan cirkonija, gan pagaidu variantos metālplastmasas, metālkompozīta tiltus.Pastāv arī daļēji izņemamās protēzes, ko sauc arī par kombinētajām, kad konstrukcija tiek plānota kā tilti ar speciālām atslēgām (atačmentiem) un savienota jeb saslēgta ar izņemamu lokveida protēzi. Lokveida protēzes atslēgas daļā ir ievietota gumija (matrica), kas ar laiku nolietojas un ir jāmaina.Uz implantiem, ko nosacīti var dēvēt par mākslīgajām saknēm (skrūve, kas ieskrūvēta kaulā), izgatavo gan kroņus, gan tiltus, gan daļēji izņemamas, gan izņemamas konstrukcijas daļēja vai pilnīga zobu zaudējuma gadījumā. 
Katram jāatrod savs«Katram protezēšanas veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, higiēniskās īpatnības un nolietošanās laiks. Ikviena klīniskā situācija ir jāizrunā un jāizplāno individuāli kopā ar savu zobārstu. Dažos gadījumos tiek uzaicināts arī zobu tehniķis, lai izvēlētos tehniski labāko variantu. Jāpiebilst, ka ne vienmēr dārgākais un labākais protēžu veids ir piemērotākais,» skaidro I. Drulle.Pacienti nevar protēzi iegādāties pie zobu tehniķiem, ierodoties laboratorijā personīgi. Tikai zobārsts spēj novērtēt pacienta mutes klīnisko situāciju un ieteikt viņam visoptimālāko protēžu veidu. Pēc tam obligāti muti vajag sagatavot protezēšanai – izārstēt visu, kas ir ārstējams. Zem protēzēm nedrīkst būt bojāti zobi vai slimas saknes. Pēc tam zobi tiek slīpēti un noņemti nospiedumi. Ārsts nospiedumu kopā ar norādījumiem par vēlamās protēzes veidu, konstrukciju, krāsu un formu nodod zobu tehniķim. Pēdējā laikā ārsti ļoti bieži papildina šo informāciju ar pacienta bildēm, arī jaunības. Tas būtiski atvieglo zobu tehniķa darbu un palīdz maksimāli saprast topošās protēzes individuālo izskatu.Tie, kam rodas nepieciešamība pēc zobu protēzēm, nereti ir izbrīnīti par augstajām izmaksām. I.Drulle stāsta, ka to izgatavošana sastāv no vairākiem posmiem, kuros ietilpst zobārsta darbs, sagatavojot pacientu protezēšanai, izlietotie materiāli, asistenta (palīga), zobārstniecības kabineta (elektrība, ūdens, telpu īre, telekomunikācijas), aparatūras uzturēšanas un nolietošanas izmaksas. Tāpat arī zobārsta atbildība par darba kvalitāti un pareizi izvēlētu un ieteiktu protēzes konstrukciju, zobu tehniķa darbs, protēžu materiālu (100% visi ir ražoti Eiropā), izmantotās aparatūras un darbu piegādes izmaksas. 
Kategorijas

Kategorijas