Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sedā apkures sezonai ir gatavi

Aldis Dubļāns

2010. gada 27. septembris 19:34

1431
Sedā apkures sezonai ir gatavi

Pērn Sedā apkures sezonu uzsāka 15. oktobrī un tā bija smaga. Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš uzskata, ka tas bija par vēlu. Šogad, visticamāk, apkuri uzsāks 1. oktobrī. Vismaz pašvaldībai piederošajās iestādēs.

Ieejot katlumājā, nevienu strādnieku nesastapu, taču iekštelpu darbiem paredzētie celtniecības materiālu maisi, krāsu bundžas un iesāktie darbi liecināja, ka tur viss notiek. To vēlāk arī apliecināja novada domes administrācija.

"Sedā ir 2,5 megavatus jaudīgs ogļu apkures katls, un tas nodrošinātu apkurināmo platību, ja tā būtu normāli nosiltināta. Būtu viss kārtībā, ja katrs parūpētos par logu un durvju siltināšanu."Teorētiski siltuma daudzumam būtu jāpietiek, taču dabā viss ir citādi, ir dažādi radiatori, dažviet tie savulaik noņemti, citur kaut kas stiķēts klāt. Sedā ir tādas mājas, kurās apkures sistēma pilnīgi sabojāta," stāsta A. Auniņš. Viņš atzīst, ka pērn gūta rūgta pieredze un tagad ar visām problēmām cenšas tikt galā.

Gaida privāto investoruStrenču domes aizvadītā gada darbs lielā mērā bija vērsts uz to, lai siltums nekļūtu dārgāks. Katlumāju ar visiem tīkliem paredzēts nodot privātā apsaimniekošanā. Tas nozīmē, ka pašvaldībai, neieguldot naudu, investors par saviem līdzekļiem sakārtos sistēmu, pats kurinās un pats arī pārdos siltumu.

Lai siltums kļūtu lētāks, kurināšanai vajadzētu izmantot kūdru, kas ir vietējais kurināmais materiāls un ievērojami lētāks par citiem. Sedas dome ir pasūtījusi neatkarīgu tehniski ekonomisko pamatojumu un tajā secināts, ka, kūdras cenai sadārdzinoties pat divas reizes, siltuma cena vienalga būs lētāka par jebkuru citu izmantoto kurināmo, piemēram, šķeldu.

Tehniski ekonomiskais pamatojums atrodas Finanšu ministrijā, lai saņemtu atzinumu. Ja speciālisti izvērtēs, ka tas ir pareizs risinājums, tad varēs izsludināt iepirkuma konkursu par koncesionāru, tas ir, juridisku personu, kas šajā gadījumā nodrošinās siltuma ražošanu un piegādi. Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons uzskata, ka, ja viss veiksies kā vajadzētu būt, tad pēc jaunā gada varētu sagaidīt jauno privātuzņēmēju un sākt aktīvi darboties.

Simtlatnieki siltina dzīvokļusKatlumājas sakārtošana notiek tā, lai apkuri uzsāktu ar veco ogļu katlu. Lai kaut cik uzlabotu situāciju, Sedas pilsētas komunālā daļa visu vasaru strādā, lai uzlabotu siltumizolāciju gan pilsētai piederošos, gan privātajos dzīvokļos.

Šeit tiek izmantoti tā saucamie simtlatnieki. Viņi blīvē logus, remontē to rāmjus kā nu kur nepieciešams. "Cilvēki ir dažādi, un mēs izmantojam tos, kuri vēl kaut ko prot. Mēs nepalielināsim katlu jaudu, bet cīnīsimies pret siltuma zudumiem, kur vien tas iespējams," stāsta izpilddirektors. Pagājušajā ziemā, kad āra temperatūra bija līdz mīnus 15 grādiem, dzīvokļos varēja uzturēt normālu temperatūru, izņemot brīžus, kad notika avārijas.

Cilvēku attieksme arī ir dažāda. Viens vēlas pieciest aukstumu, lai būtu mazāk jāmaksā, cits gatavs maksāt un dzīvot siltumā. A. Auniņš novērojis, ka pat mīnus 25 grādos vienam dzīvoklī pavērts plastmasas logs, bet blakus dzīvoklī tante raksta iesniegumu, ka viņai ir auksti.

Jautāts, vai iedzīvotāji paši necenšas savās telpās saglabāt siltumu, mainot logus un siltinot iekšējās sienas, piemēram, stūra dzīvokļos, viņš atbild, ka īrnieku finansiālais stāvoklis ir ļoti atšķirīgs, tāpēc arī situācijas dažādas.

Māju siltināšana kavējasPērn piecas mājas ir nodotas apsaimniekošanas biedrībai SIA "Jumis" un ir iesniegta dokumentācija šo māju vispārējai siltināšanai. "Diemžēl ik pa brīdim mums pieprasa papildu dokumentus. Sākotnēji cerējām, ka paspēsim līdz ziemai. Ja pērn daudzus dokumentus nevajadzēja, tad tos tagad pieprasa. Man vienkārši gribas raudāt. Tiem, kuriem nav saistību ar birokrātisko aparātu, nav pat nojausmas, kā katrs ierēdnis izrāda savu patvaļu," sašutis J. Pētersons.

A. Auniņš atceras, cik daudz pūļu bija jāpieliek, lai salauztu iedzīvotāju neticību, ka viņi nokļūs nesamaksājumu parādu jūgā. Bija grūti pierādīt, ka māju siltināšana, turklāt par pusi ES naudas, ir izdevīgi. Viņi to saprata un tagad prasa, kad būs? Domes administrācija ir spiesta taisnoties par kavējuma iemesliem.

Sedas pilsētā par tā saucamo pašvaldību apvienošanās naudu siltumtrase ir labi sakārtota. Tur siltuma zudumu nav. Ogļu katls strādās tikai trešo sezonu, un tas uzskatāms par jaunu. No tā ražotājfirmas Polijā ir sagatavotas arī rezerves daļas. Ja nu kas. Katlumājā pašlaik tiek likti jauni logi, lai arī tur saglabātu siltumu.

Cer uz parāda atlaišanuProtams, Strenču domi uztrauc no Sedas pilsētas pārmantotie iedzīvotāju parādi. Parādu summa ir tuvu tam, cik pašvaldība maksā par oglēm visā apkures sezonā. Daudzos gadījumos pret nemaksātājiem ir uzsākta tiesvedība. Te nav runa par maksātnespējīgajiem. Viņi to cenšas izdarīt godprātīgi. Sedā daudzus dzīvokļus ir nopirkuši rīdzinieki, cerot ar tiem nopelnīt. Īrnieki nav atrasti, parādi par siltuma maksājumiem krājas.

J. Pētersonam šķiet, ka daļa sedēniešu cer uz parāda atlaišanu. "Tā ir domāšanas un izpratnes problēma. Daudziem šķiet, ka viņiem piesūta rēķinu par nesaņemtu pakalpojumu. Tā nav," uzskata domes priekšsēdētājs. Sedas pilsētas komunālās saimniecības vadītāja Gunta Ungure "Ziemeļlatvijai" apliecināja, ka katlumājā viss ir sagatavots un gaida pienākam ogles, lai uzsāktu apkures sezonu.