Pārbūvētajā “dārziņā” ar ratiņkrēslu netiek

2010. gada 24. septembris 10:50

3799

Pārbūvētajā “dārziņā” ar ratiņkrēslu netiek

Diāna Vītola: "Objektā nauda ieguldījusi arī Eiropa, kur par invalīdiem domā". Biedrība "ATBALSTS cilvēkiem ar īpašām vajadzībām" nākamajā nedēļā vērsīsies Smiltenes novada domē ar iesniegumu, aicinot novērst pārkāpumus, kas pieļauti, rekonstruējot Smiltenes bērnudārza "Pīlādzītis" ēku Mētras ielā.

Apskatot šo pirmdien svinīgi atklāto bērnudārza ēku, biedrības vadītāju Diānu Vītolu nepatīkami pārsteidza fakts, ka uz visām ieejas durvīm ved tikai pakāpieni un nav nevienas uzbrauktuves cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tādējādi viņiem ir radīta nepieejama vide.

Projektētājs pārkāpumu atzīstD. Vītola uzsver, ka tas ir kārtējais gadījums Latvijā, kad publisku ēku būvniecībā vai rekonstrukcijā nav ievēroti būvniecību regulējošie normatīvie akti.

"Ministru kabineta noteikumos ir uzskaitīti to ēku un būvju veidi, kuri ir uzskatāmi par publiskām ēkām vai būvēm, tai skaitā arī pirmskolas izglītības iestādes. Līdz ar to, būvējot vai veicot rekonstrukciju šādai ēkai vai būvei, ir jāievēro būvnormatīvos noteiktais par vides pieejamību.

Atbilstoši Būvniecības likumam vides pieejamība ir iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai. Ministru kabineta noteikumos ir precīzāk uzskaitīts, kas tieši ietilpst vides pieejamībā," skaidro D. Vītola.

"Ziemeļlatvija" noskaidroja, ka uzbrauktuvju izbūve nav iekļauta bērnudārza ēkas rekonstrukcijas projektā, ko izstrādāja firmas "Agroprojekts" Valmieras nodaļa. Šo faktu celtniecības procesā konstatēja objekta būvuzraugs Rīgas firma "Jurēvičs un partneri", taču, kā atzina būvuzraugs, tas nav bijis iemesls, lai objektu nepieņemtu ekspluatācijā.

"Jā, formāli noteikumi ir pārkāpti," atzīst "Agroprojekta" nodaļas vadītājs Ģirts Baltgalvis, taču uzsver, ka uzbrauktuves pie kāpnēm nav bijis iespējams izbūvēt vietas trūkuma dēļ. Gar ēkas fasādi un ieejas durvīm ved tikai šaurs gājēju celiņš, kam otrā pusē ir ielai pieguloša stāva nogāze.

Ēkas vienā galā uz ieejas durvīm ved divi pakāpieni, otrā galā - trīs. Lai padarītu Mētras ielas bērnudārzu pieejamu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, Ģ. Baltgalvis saredz citu risinājumu, - ierīkot pacēlājus, kas maksājot dārgi. Uzbrauktuves izbūves dēļ savukārt nāktos upurēt gājēju celiņu, un neērtības tiktu radītas bērnudārza audzēkņiem.

"Ja no objekta pasūtītāja Smiltenes novada domes saņemsim tādu uzdevumu, tad mainīsim projektu. Taču vajadzētu izvērtēt, vai tas netiks darīts ķeksīša dēļ, jo cik ir bērnu, kuriem reāli vajadzēs šādu uzbrauktuvi?" taujā Ģ. Baltgalvis.

Vietu sola lielajā "dārziņā" Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes "Pīlādzītis" vadītāja Santa Rudzīte informē, ka pašlaik "Pīlādzīti" (bērnudārza lielo ēku Rīgas ielā) apmeklē viens bērns ar kustību traucējumiem, un tur vide ir pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

"Bērniem ar īpašām vajadzībām obligāti nodrošināsim vietu bērnudārza ēkā Rīgas ielā, jo abas ēkas Mētras un Rīgas ielā faktiski ir viens bērnudārzs," skaidro S. Rudzīte. Tāds pats viedoklis ir Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Aināram Mežulim, tāpēc biedrības "ATBALSTS" pārmetumu viņš noraida.

D. Vītola uzsver, ka vides pieejamība nav nekāda "ekstra", jo publiskās ēkās vai būvēs ir jābūt pieejamai videi, kā to paredz spēkā esošie normatīvie akti. "Jebkurai izglītības iestādei, arī bērnudārzam Mētras ielā, ir jābūt pieejamai cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Konkrētajā gadījumā traucējošais šaurums acīmredzot radies pašu projektētāju neuzmanības rezultātā, jo vides pielāgojums projektā netika iestrādāts.

Ja trūkst ideju, kā risināt esošo problēmu, tad aicinu atbildīgās personas apskatīt mājas lapu www.videspieejamiba.lv, kura izveidota ar Ekonomikas ministrijas un firmas "AMS" atbalstu un kuras mērķis ir informēt par vispārpieņemtiem standartiem pieejamas vides nodrošināšanā," saka D.Vītola.Invaliditāte var skart ikvienu cilvēku, un pret tādām lietām nevajadzētu izturēties formāli, taču sabiedrība bieži vien invalīdus un viņu dzīvi grib izlikties nemanām. Kā turpmāk rīkoties, lai Latvijā nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos, D. Vītola konsultēsies ar invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons".

Uzzinot par biedrības "ATBALSTS" sūdzību, jautājumu ar Mētras ielas bērnudārzu solīja nokārtot objekta atbildīgais būvdarbu vadītājs Armands Lūžnieks.

"Visa sākums ir projektētājs, arhitekts, un celtnieki neatbild par lietām, kas nav iezīmētas projektā. Taču to var nokārtot saimnieciskā kārtā. Ne vienmēr cilvēki aizdomājas, ka šādas lietas nemaksā daudz. Ir vajadzīga tikai attieksme," saka A.Lūžnieks. "Ziemeļlatvija" sekos līdzi tālākajai notikumu gaitai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pārbūvētajā “dārziņā” ar ratiņkrēslu netiek

Kategorijas