Draudzību ar stirnām var turpināt

2010. gada 23. septembris 11:04

2208

Valcēnietei Annai Šveisbergai, kuras māja atrodas pašā pilsētas malā un dārziņš robežojas ar piepilsētas krūmājiem, aiz kuriem sākas mežs, vairāku gadu garumā ir izveidojusies cieša draudzība ar tuvākajos mežos mītošajām stirnām.

Pirms pāris gadiem ziemā viņa pamanīja, ka gar dārza sētu barību izmisīgi cenšas atrast kāda stirnu ģimene. "Toreiz man vēl bija siens, jo turēju mājlopus. Man dzīvnieku kļuva žēl. Es dažādās vietās uz žoga saliku sienu. Pa nakti dzīvnieki to noēda, bet nākamajā dienā es atkal saliku jaunu. Tā tas turpinājās visus sala mēnešus," saka A. Šveisberga.

Šoruden piedāvā atāla zāliSaimniece, kad vien varēja, centās meža dzīvniekiem palīdzēt. "Šogad man siena nav, bet ir labi ataudzis atāliņš. Negribu, lai nopļautā zāle tā vienkārši zemē sapūtu un aizietu bojā laba lopbarība. Novietoju pļāvumu uz zārdkokiem, lai stirnas, kad atnāk uz šo pusi, tiktu klāt zālei.

Biju dzirdējusi no veciem saimniekiem, ka nopļautais nav nemaz jāžāvē, to var tūlīt salikt zārdos, un nekas zālei nenotikšot. Par savu rīcību esmu izpelnījusies gan uzslavu, gan kritiku. Pati jau vien esmu vainīga, jo palielījos, ka ar visu gadu nastu vēl pļauju zāli. Kad vaicāja, kam to došu, izstāstīju. Daži to novērtēja atzinīgi, bet citi pārmeta, ka es dzīvniekus pārlieku pieradinot pie barošanas un tas neesot labi.

Es gribētu dzirdēt no kāda mednieka vai mežu speciālista, vai es drīkstu izlikt barību meža dzīvniekiem, vai arī nav atļauts to darīt. Nezinu, bet man šķiet, ka stirnu kaziņām neko sliktu neesmu nodarījusi. Man patīk šiem dzīvniekiem palīdzēt un būtu sāpīgi apzināties, ja uzzinātu, ka esmu tiem kaitējusi," savas bažas neslēpj saimniece.

Nekāda kaitējuma dzīvniekiem navZiemeļvidzemes virsmežniecības Valkas mežniecības mežzinis Jānis Jaunslavietis "Ziemeļlatvijai" apliecināja, ka stirnu barotāja neko sliktu nav izdarījusi. "Ja saimniecei tas sagādā prieku un rada pozitīvas emocijas, viņa var barot stirnas. Mednieki arī mežā veic zvēru piebarošanu, un no tā nekāds ļaunums nav radies. Vienīgi jāuzmanās, lai šo vietu neatrod klaiņojošie suņi, jo tie diezgan ātri tādas vietas ievēro," saka J. Jaunslavietis.

A. Šveisberga stāsta, ka pērn lielākais atnākušo stirnu skaits bijis 12. "Pirmās ieradās tikai lielās. Viņām sekoja divi trīs stirnu mazuļi, kuri pat īsti paskriet nevarēja. Es par mazajiem nevarēju vien nopriecāties," atzīst mājas saimniece.

A. Šveisbergai patīk vieta, kur uzcelta māja. "Te ir īsts dabas stūrītis. Arī putnu ir daudz. Tiem arī palīdzu ziemā izdzīvot. Vienu pavasari mēģināju izgatavot strazdiem būrīti, bet, šķiet, kaut ko nepareizi izdarīju, jo strazds tajā neapmetās. Kad pavasarī skolēni gatavos būrīšus, varbūt arī man kādu var atvest," kautrīgi savu vēlmi izsaka saimniece.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Draudzību ar stirnām var turpināt

Kategorijas