Kādas grāmatas bēdīgais gals, jeb kā, veidojot valdību, latviešiem tikt pie lauku olām

2014. gada 27. oktobris 08:02

1675

Kādas grāmatas bēdīgais gals, jeb kā, veidojot valdību, latviešiem tikt pie lauku olām

Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir lielisks instruments, bet Latvijā to izmanto pretējiem mērķiem, kā vecajās dalībvalstīs. Itālijā, Vācijā, jo īpaši Francijā un Anglijā, KLP nodrošina pamatnācijai komfortablu dzīvi laukos, bet pilsētās par lēto darba spēku kalpo imigranti.

Latvijā latvieši spiesti pamest laukus, lai dotos strādāt pilsētās vai par kalpiem vecajā Eiropā un „atbrīvotu vietu” industriālajiem ražotājiem. Nekur Eiropā neesmu redzējis tik daudz jaunas lieljaudas lauksaimniecības tehnikas un pēdējos gados ar ES KLP, līdzfinansējumu saceltas piena fermas, kā pie mums. Pārsvarā gadījumu investīcijas veiktas, ņemot kredītu bankā, zemniekiem ieķīlājot visu savu mantu un zemi.

Nauda ir jāatpelna. Graudi un piens aiziet eksportā – nauda atgriežas bankā. Komforta nekāda. Turklāt, jo vairāk investīciju modernos dzelžos, jo mazāk nepieciešams cilvēku laukos.Tieši laikā, kad Laimdota Straujuma bija Zemkopības ministre, Lauku Attīstības plānā 2014. - 2020. tika noteikta viena prioritāte – piena lopkopība. Viss gāja jauki, līdz brīdim, kad Krievija ieviesa sankcijas. Tagad tērējam miljonus, lai glābtu industriālo piena nozari. Bet tā nav izeja.

Jau iegūstot neatkarību, mūsu trimdas gaišākie prāti brīdināja nekādā gadījumā nenodarboties Latvijā ar industriālo graudkopību un piena lopkopību, jo šajās nozarēs mēs nekad nevarēsim Pasaules tirgū konkurēt. Ir pagājuši 20 gadi, kopš Dr. agr. Jura Zušēvica grāmatas „Ievads agrārpolitikā” izdošanas.

Par tās eksistenci uzzināju gluži nejauši, pērn lasot Bilskas pagastā dzimušā ASV Indiānas pavalsts universitātes profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora Jāņa Labsvīra atmiņas [„Kurp ejam?” Gaujas apgāds 1996. fragments ilustrācijā]. Sazinājos ar Zemkopības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļu – tur par šādas grāmatas eksistenci neko nezināja, bet apsolījās pameklēt. Par brīnumu, viens eksemplārs Zemkopības ministrijā atradās.

Man bija izdevība grāmatu izlasīt. Piemēram, Dr. agr. J. Zušēvics: „Spriežot no Rietumeiropas lauksaimniecības attīstības pēckaŗa posma, par caurmēra ieteikumu pieņemts 15-25 ha [saimniecību] lielums. Tāds tas izveidojies intensīvās Eiropas lauksaimniecības valstīs, dažkārt to palielinot ar ganībām un mežu. par ideālu tomēr būtu ieteicāmi jauktu saimniecību lielumu, kam Latvijas apstākļos nebūtu jāpārsniedz 100 ha.”

Lūk, šāds arī ir mūsdienās Eiropeiskas nācijas pastāvēšanas garants.Veidojot jauno valdību, ir pēdējais laiks nodrošināt arī latviešiem Eiropā draudzīgu lauksaimniecības politiku un prioritāri mainīt Lauku Attīstības plānu. Neredzu kā to spēs nodrošināt Laimdota Straujuma ar esošo koalīciju.Oponenti noteikti iebildīs, apgalvojot, ka pirms 20 gadiem rakstīta grāmata ir sen novecojusi, tādēļ jāpiezīmē, Dr. agr. J.Zušēvics grāmatu rakstīja laikā, kad ES notika Kopējās lauksaimniecības reforma ar pamatjēgu izjaukt saikni starp subsīdijām un ražošanu, lai pārtrauktu bezjēdzīgas, zemas kvalitātes produkcijas ražošanu, kuru nācās iesmērēt trešajām valstīm.

Tieši tādēļ tika pāriets no ražotāju atbalsta uz platību maksājumiem. LASI >> ŠEIT Anglijā ir iespēja pārliecināties - KLP tur noris sekmīgi. Lielie 80 to gadu piena ražošanas kompleksi stāv tukši, govis brīvi ganās un pamatnācijai nav pa kaktiem, kā tādiem latviešiem, jāmeklē bioloģiski audzētu vistu olas. Pamatnācijai ir brīvi pieejama veselīga pārtika, bet industruiālos surogātus ēd lielpilsētās imigranti.

Bet Latvijā subsidē industriālo ražošanu un lepojas par graudu eksportu ar PANAMAX kuģiem http://www.db.lv/foto-video/foto/latraps-pirmoreiz-uzkrauj-panamax-kugi-380617 Būtībā izvedam augu barības vielas - kāliju un fosforu, ko atpakaļ importējam ar minerālmēsliem - veikli sashēmojot KLP finansējumu, dzīvojam kā pirmsreformas pagājuša gadsimta 80to gadu Eiropā, atbalstot industriālos ražotājus.

Varbūt izeja ir, veidojot valdību, šādu Zemkopības ministriju likvidēt – pārtikas ražošanas nozari nodot Veselības ministrijai, bet pārējo sadalīt starp Ekonomikas ministriju un VARAM. P.S. Latvijas bibliotēku kopkatalogā atrodami 13 Dr. agr. J.Zušēvica grāmatas eksemplāri, tai skaitā 6 LLU bibliotēkā. Kur palikuši 986 eksemplāri jājautā toreizējam Zemkopības ministram Jānim Kinnam,jo visu grāmatas metienu 1000 eks. tolaik nopirkusi Zemkopības ministrija. .

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kādas grāmatas bēdīgais gals, jeb kā, veidojot valdību, latviešiem tikt pie lauku olām

Kategorijas