Pašvaldība nepiekrīt ministrijas brīdinājumam par likuma pārkāpumu

2010. gada 14. septembris 09:26

4475

Pašvaldība nepiekrīt ministrijas brīdinājumam par likuma pārkāpumu

Rīt, 15. septembrī, Strenču novada deputātiem sēdē jāizskata svarīgi lēmumu projekti, zināmā mērā varbūt pat uzņemoties revolucionāru lomu. Bijušā Valkas rajona teritorijā šis ir pirmais novads, kurā pašvaldība grib likvidēt pagasta un pilsētas pārvaldes vadītāja štata vienību.

Lēmuma projekts jau ir sagatavots. Taču Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vecākais konsultants Arvīds Pīlēģis vakar "Ziemeļlatvijai" skaidroja, ka likvidēt pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja štata vienību neviena pašvaldība nevar, jo tas ir likuma "Par pašvaldībām" vairāku pantu pārkāpums, un pagaidām šis likums nav grozīts.

Negrib, lai dublētos funkcijasUzzinot par to no "Ziemeļlatvijas", Strenču novada domes vadība tam nepiekrīt. "Mūsu novada struktūrā pārvalde nav definēta kā iestāde, bet gan kā vienība administrācijā, un mēs nelikvidējam pārvaldi, bet gan štata vienību," skaidro Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.

Domes vadība gaidāmās pārmaiņas aicina neuztvert kā varas centralizāciju, bet gan kā efektīvāku un elastīgāku pārvaldes modeli, lai uzlabotu saimniecisko darbību. Amats tiek likvidēts organizatorisku un saimniecisku apsvērumu dēļ, lai novērstu funkciju dublēšanos un panāktu budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu.

"Attiecībā uz vietējo pārvaldi mūsu redzējums ir vairāk pastiprināt komunālo saimniecību, piesaistot papildus speciālistus. Gada laikā secinājām, ka ar pārvaldnieka amatu novada pārvaldes funkcijas dublējas, bet saimnieciskā darbība - pat bremzējas," lēmuma projektu komentē J. Pētersons.Novadā šobrīd strādā trīs pārvaldnieki: Sedā - Irina Andrejeva, Jērcēnu pagastā - Kārlis Kārkliņš, Plāņu pagastā - Valda Timofejeva.

"Ļoti smagas," savas emocijas pirms gaidāmā balsojuma par varbūtējo pārvaldnieka amata likvidāciju atklāj I. Andrejeva. Viņa uzskata, ka tas nav pārdomāts lēmums, - atstāt bez pārvaldnieka Sedas pilsētu, kurā ir skola, pansionāts, pirmsskolas izglītības iestāde, komunālā saimniecība, un daudz problēmu, piemēram, liels bezdarbnieku skaits un likumpārkāpumi. Taču sedēniešus novadā pārstāvot tikai trīs deputāti.

Balsojuma rezultāts vēl nav prognozējams, jo viedokļi ir dažādi. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Jukāms šo projektu uzskata par pāragru, jo, radot vietā jaunu amatu, piemēram, "komunālās saimniecības vadītāja vietnieks", darbinieku skaita ziņā nekas nemainīsies, tikai "pārbīdīsim šaha figūras".

Smiltenes un Valkas novada pašvaldības par pārvaldnieka štata vienības likvidāciju pagaidām nedomā. "Nākotnē Smiltenes novadā ir ideja savienot divus pagastus un uz tiem iecelt vienu pārvaldnieku, kā Latvijā tas jau vērojams. Taču tas attiektos tikai uz tādiem pagastiem, kuros nav savas infrastruktūras," piebilst Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis.

A. Pīlēģis tomēr brīdina pašvaldības, ka pavisam likvidēt pārvaldnieka amatu šobrīd nevar. "Likumā skaidri un gaiši ir pateikts, ka pārvaldi vada pārvaldes vadītājs un viņam likumā ir noteikti konkrēti pienākumi. Ar ministra atļauju var apvienot divas pārvaldes, un tad ir viena pārvalde un viens pārvaldes vadītājs. Taču, ja kāda novada dome lemj par pārvaldnieka štata vienības likvidāciju, tad tas ir bīstams likumpārkāpums. Domes priekšsēdētājs var neparakstīt šādu lēmumu un var nodot to vēlreizējai apspriešanai," skaidro A. Pīlēģis.

Kultūru vadīs kāds no savējiemRīt Strenču novada domes deputāti balsos arī par kultūras dzīves reorganizāciju, un, ļoti iespējams, šis projekts iegūs vairākuma atbalstu. Novada Finanšu komitejā jau izskatīts lēmuma projekts reorganizēt kultūras dzīvi novadā un veidot vienu kultūras centru kā vienu iestādi ar telpām Strenčos, Sedā, Jērcēnos un Plāņos. Novadā ir plānots līdzīgi reorganizēt arī bibliotēkas.

"Ja kultūras struktūrā tiktu veidota papildus jauna štata vienība, es būtu kategoriski "pret". Taču tagad lēmuma projekts ir atbalstāms. Jāsaprot, ka novads ir viens, un tajā jāsāk strādāt vienoti," atzīst G. Jukāms.

Pašlaik Strenču novadā kā atsevišķas iestādes darbojas Strenču kultūras nams (vadītāja Daiga Beitika), Jērcēnu tautas nams (Ginta Gailīte) un Plāņu tautas nams (Sarmīte Caune), bet Sedā skolas telpās kultūras dzīvi organizē Arta Šomase.

Pašvaldība ir iecerējusi veidot novadā vienu kultūras centru, kura vadītāju no sava vidus ir ieteikts izvirzīt līdzšinējām četrām novada kultūras darbiniecēm. "Tagad pagastos tautas nami faktiski pat neatbilst iestādes statusam, jo tajos ir tikai viens darbinieks. Šādā veidā reorganizējot kultūras jomu, viņiem pašiem būs vieglāk strādāt, izmantojot kopīgos resursus - gan materiālus, gan cilvēkus," cer J. Pētersons.

Jērcēnu tautas nama vadītāja G. Gailīte gan atzīst, ka cilvēki baidās no jebkādām pārmaiņām un arī tagad lauku ļaudis spriež, ka šī centralizācija nebūs priekš viņiem. Novada centrā, Strenčos būs gaišs, skaists kultūras nams, bet kas notikšot pagastos?

Pēc gandrīz gadu ilgās rekonstrukcijas Strenču kultūras namu plānots svinīgi atklāt 18. novembrī, vienlaikus svinot valsts svētkus.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pašvaldība nepiekrīt ministrijas brīdinājumam par likuma pārkāpumu

Kategorijas