Izstāde “Noaustie stāsti”

Ligita Drubiņa, Valkas novadpētniecības muzeja speciāliste

2014. gada 27. novembris 09:46

Valkas novadpētniecības muzeja izstāžu zālē no 7. – 29. novembrim tekstilmākslinieču Ineses Birstiņas (Kanāda), Vitas Plūmes (Kanāda) un Ineses Jakobi (Latvija) darbu izstāde “Noaustie stāsti”.

Trīs tekstilmākslinieces: Inese Birstiņa, Vita Plūme no Kanādas un Inese Jakobi no Latvijas, satikušās kopīgā izstādē “Noaustie stāsti”. Viņu satikšanās stāsts ir sekojošs. Inese Jakobi un Vita Plūme satikās Jūrmalā Dzintaru radošajā namā tekstilmākslinieku simpozijos vēl 1980.-to gadu beigās. Ar nelieliem pārtraukumiem tikās gan kopīgajās Pasaules latviešu kopizstādēs Rīgā, gan V.Plūmes personālizstādēs Aizkrauklē, divas reizes Madonā. Jau pāris gadus pa Latviju ceļo abu darbi. Tagad klāt pievienojusies arī Inese Birstiņa, kura ir no Madonas novada puses un savukārt ir tikusies ar Vitu Plūmi latviešu saietos un izstādēs gan ASV, gan Kanādā. “Pasaule ir maza. Liekas, arī dzīves jautājumi un atbilžu meklējumi mums ir līdzīgi, lai gan apstākļi var būt ļoti atšķirīgi,” uzskata autores.

Sākusi ar tradicionālo tekstilmākslas nozari – aušanu, māksliniece Inese Birstiņa 1980.-to gadu sākumā pievērsās filcēšanai – reljefu figūru veidošanai no izsukātas vilnas, aktīvi ar to nodarbojās līdz 1991.gadam. 1990.-to gadu otrajā pusē sākusi fotografēt uz ielas nokritušus cimdus, vīriešu un sieviešu, bērnu un pieaugušo valkātus pirkstaiņus un dūraiņus, saskatot tajos cilvēka nodarbošanos no darba līdz izpriecām visos gadalaikos. Cimdi ir pazaudēti, ne aizmesti tīšām. Tajos vēl uztverams promesošais ķermenis, jo žests ir palicis.

Tekstilmāksliniece Vita Plūme par saviem pēdējo gadu darbiem saka: „Es lietoju tekstilu, lai pētītu kultūras identitātes jautājumus un interpretētu (skaidrotu) savu, kā otrās pakāpes kanādietes – latvietes pieredzi. Es kombinēju tēlus, simbolus, audumu rakstus un tekstus no ģimenes vēstures un savu latvisko kultūras pamatu, lai uzdotu jautājumus par pārvietošanu, kultūras dualitāti, izkaisīšanos (izklīšanu), zaudējumiem…

Māksliniecei Inesei Jakobi tēma, pie kuras viņa atgriežas atkal un atkal kopš 1980.-jiem gadiem, ir LOGS. “Kas ir logs? Vai tas ir tilts starp iekštelpu, personīgo telpu un ārpasauli, vai robeža starp tām? Kādēļ dažreiz tas ir tilts, bet dažreiz – robeža? Kādi logi atdala no ārpasaules, kādi vieno ar to? Kurus logus atvērt, kurus nē? Vai visus logus vajag atvērt? Vai neradīsies caurvējš? Kad atvērt? Kad aizvērt? Kas to pateiks priekšā? Varbūt atbildes meklējamas tikai sevī? Varbūt paļauties tikai uz sevi, savu intuīciju un pieredzi? Varbūt meklēt atbildes cilvēces pieredzē, dažādos laikos? Mani darbi ir kaut kas līdzīgs sociālas būtnes dienasgrāmatai. Jau diezgan sen aizraujos ar vienkāršāko rokdarbu tehniku – lāpīšanu. Tā ļoti labi saskan ar manu darbu saturu un idejas attīstību,” saka I.Jakobi

Izstāde apskatāma: līdz 29.novembrim

pirmdienās – piektdienās plkst. 10:00-17:00

sestdienās plkst. 10:00-16:00

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Izstāde “Noaustie stāsti”

Kategorijas