Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mums raksta: Politiķi finiša taisnē

Arturs Goba

2010. gada 8. septembris 10:06

537
Mums raksta: Politiķi finiša taisnē

Strauji tuvojas Saeimas vēlēšanas. Tautā aizvien dzird balsis, ka "tie paši vēži" vien atkal kandidējot, esot taču pienācis laiks, kad pie varas stūres jāstājas citiem, proti, labākiem, gudrākiem un godīgākiem cilvēkiem.

Piekrītu šai domai tajā ziņā, ka pārmaiņas vajadzīgas. Bet nepiekrītu, ka nav gana jaunu seju, jo no sarakstos atrodamajiem deputātu kandidātiem plašāk pazīstami tikai kādi astoņi vai deviņi procenti.

Nelaime tomēr tā, ka par pilnīgi nepazīstamu kandidātu neviens īsti nevēlas balsot, un tad atliek izvēlēties starp tiem pašiem vecajiem vēžiem. Un aptaujas liecina, ka sabiedrība gatava uzgavilēt ne jau akadēmiķiem, bet jebkuriem politiķiem, ja cilvēks sevi parādījis par labu saimniekotāju. Un nelīdz pat nekādas antikampaņas.

Spilgts piemērs ir Aivara Lemberga popularitāte, kaut četri prokurori jau vairākus gadus meklē skeletus viņa skapī. Nevarēdami miljonāram Lembergam neko jēdzīgu pierādīt, prokurori beidzot prāvošanās materiālus piespēlējuši Lato Lapsam, kurš priecīgs ar savu skandālgrāmatu nopelnīt dažus tūkstošus. Izskatās, ka šoreiz pati prokuratūra pārkāpusi likumu, jo nepierādītos tiesvedības materiālus nodevusi publicēšanai. Pats Lembergs no tā visa kļūst populārāks.

Mazāk pazīstami politiķi parasti iekļūst Saeimā tāpēc, ka ierakstīti populāras partijas sarakstā: mīlamajam pievelk krustiņu, nemīlamos izsvītro, bet nepazīstamie paliek sarakstā pa vidu. Ar katru jaunu Saeimu deputātu korpusu nomaina aptuveni puse jaunuļu, kurus vecākie kolēģi spiesti apmācīt, lai cilvēki neapmaldās daudzajos apartamentos.

Runājot par pieredzējušajiem politiķiem un viņu grēkiem, jāteic, ka ikviens cilvēks ar gadiem uzkrāj ne tikai pieredzi, bet parasti nomaina arī savus uzskatus jeb ideoloģiju. Ja cilvēks kaut ko darījis pirms desmit gadiem, tas nenozīmē, ka šodien viņš rīkosies tāpat.

Man nāk prātā pēdējā reize, kad redzēju Arvīdu Griguli - tas bija 1989. gadā Rakstnieku savienībā. Kāda literāte jutās izbrīnīta, kā tas un tas cilvēks radikāli mainījis savus uzskatus. Uz to sirmais profesors atbildēja, ka ikviens cilvēks mūža laikā var mainīt savus uzskatus.

Vai nauda nesmird?Domājot par savu izvēli, cenšos saskatīt tos politiķus, kuri sola veicināt valsts ekonomisko uzplaukumu. Nekādas pensijas un pabalsti nav jāsamazina, ja vien ražošana dod darbu iedzīvotājiem un nodokļus valsts budžetam.

Šobrīd nav tik svarīgi, kādā veidā uzņēmējs pirms desmit gadiem ieguvis pirmo miljonu, svarīgi tas, lai šie līdzekļi kalpotu sabiedrības interesēm. Kāds Krievijas uzņēmējs secinājis, ka viņa valstī nav vajadzības celt darba ražīgumu, jo ir citas vieglākas iespējas, kā tikt pie miljoniem. Vismaz daļēji šī atziņa pareiza arī Latvijā, un tas ir bēdīgi.

Iepriekšējos gados mūsu augstākā ierēdniecība vietējiem uzņēmējiem likusi sprunguli citu aiz cita, jo, lūk, konkurencē ar ārzemniekiem nedrīkstot pieļaut protekcionismu. Mūsu kaimiņi gluži tā nerīkojas, tāpēc arī rezultāti labāki.

Uz jauno Saeimas sastāvu savus iebildumus pieteikuši vairāki uzņēmēji, diemžēl arī tādi, kuriem biznesā šis tas "piededzis". Šī publika ir visai raiba, jo viens otrs gatavs slēgt līgumus kaut ar pašu sātanu, lai tikai gūtu mirkļa labumu, nebēdājot par politiskajām sekām.

Mūsu Austrumu kaimiņa karstā elpa bija jūtama Maskavas lielvecākā Lužkova skandalozajā vizītē Latvijā. Un tūdaļ galvu ceļ vietējie šovinisti, par to liecina TV5 "mamikinšovi". Un ne tikai. Ja Jūrmalā 15 deputāti nespēj izkļūt no skandāliem un rebēm, tad sapratīsim, ka galveno gaisotni uztur tie Krievzemes darboņi ar mafijas iezīmēm, kuriem Jūrmalā noteiktas intereses. Gandrīz kā Francijas Rivjērā, kur saimnieko krievu un kaukāziešu mafijas grupējumi.

Pirms dibināt kontaktus ar Krieviju, der ielāgot starptautisku organizāciju pētījumus. Lūk, kādas vietas atvēlētas Krievijai starp gandrīz diviem simtiem pasaules zemju: preses un vārda brīvība - 147. vieta, pašnāvību skaits - 2. vieta, vidējais mūža ilgums - 134. vieta, stipro alkoholisko dzērienu patēriņš - 1. vieta.

 

Ļaunums un lāsti nav risinājumsKatram no mums var būt savas simpātijas un antipātijas, un savu viedokli it ērti varam izpaust vēlēšanu dienā. Bet mūsu sabiedrībā aizvien dominē ļaunestība un žultains naids, kas itin bieži balstās tikai uz emocijām.

Esmu par to jau rakstījis citā kontekstā, ka ļaunums ir enerģija - ar to var nodarīt kaitējumu nevainīgam cilvēkam, bet pats galvenais ir tas, ka agri vai vēlu ļaunums atgriežas pie šīs enerģijas producētāja. Var teikt arī tā: ļauni darbi un ļaunas domas nenes svētību.

Varu atgādināt, ar kādu žultainu naidu nesenā pagātnē avīze "Diena" pūlējās gāzt Kalvīša valdību un nepieļaut Zatlera ievēlēšanu par Valsts prezidentu. Tika rīkota gan tā sauktā lietussargu revolūcija, gan radīta emocionāla spriedze sabiedrībā, kas beigās vainagojās ar logu dauzīšanu.

Un rezultāts? Krīzes situāciju padziļināja, tas tiesa, bet pati naida uzkurinātāja Ēlerte drīz vien zaudēja amatu, bet kādreiz ietekmīgā avīze galīgi nošļukusi. Par ASV vēstnieces Todas Beilijas, kura atbalstīja Ēlertes ieceri, likteni esmu rakstījis jau agrāk. Var jau spriedelēt, ka tās ir muļķības, ka viss ir tikai sagadīšanās, bet tāda ir daudzu cilvēku domāšana.

Latvija pa īstam spēs uzplaukt tikai tad, kad vismaz nospiedošs vairākums sabiedrības locekļu nemēģinās balstīt savu labklājību uz citu cilvēku nelaimes rēķina, kad pārstāsim producēt ļaunuma enerģiju gan attiecībā uz politiskajiem darbiniekiem, gan saviem tuvākajiem kaimiņiem.