Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

"Dzīvespriekam" (2010.g. jūlijs) Panāc pretī...

Dzīvespriekam

2010. gada 29. augusts 08:40

807
"Dzīvespriekam" (2010.g. jūlijs) Panāc pretī...

Stādīšanas trakums nebeidzas - kaut pāris nedēļu vēlāk nekā citus gadus, tomēr nu sākas ūdensaugu laiks.

Svētītas par ūdenstilpju karalienēm, ūdensrozes gan nav vienīgie augi, kam vasaras karstumā dots gods izdaiļot spoguļotās virsmas. Lai pie baseinu, dīķu, upju un ezeru krastiem veidotu gaumīgu ainavu, tagad ir laiks lūkot arī pēc citiem ūdensaugiem.

Rožu dārzs ūdenīTie laiki, kad kāri tvērām pēc dziesmā «Vecpiebalgas ūdensrozes» apjūsmotajām baltajām skaistulēm, nu palikuši romantikas apcerētājiem. Baltās pēdējos gados izkonkurējušas dažādu citu košu krāsu rozes, to mīļotājus vilinot ne tikai ar piesātinātiem toņiem, bet arī ziedu lielumu, pildījumu, lapu krāsu.

Pagājusī ziema, ja vien ūdensrozes nebija ienestas pārziemot telpās, daudzviet tām nodarījusi lielu skādi, jo seklākajos dīķīšos augi izsaluši. «Tagad ir īstais laiks stādīt rozes,» dēstu audzētavas «Dimzas» saimnieks Guntis Vītoliņš zina teikt, ka šīs vasaras lēnā atnākšana stādīšanas brīdi pārcēlusi no jūnija vidus uz jūlija sākumu. Tagad augi ir labi sazēluši, izdzinuši jaunās saknes, tādēļ vecos viegli sadalīt un jaunuļi ātri iesakņojas.

«Dimzu» puķu nodaļas vadītāja Kitija Kozmeijere stāsta, ka vispateicīgāk rozes jutīsies tā dēvētajās dabiskajās ūdenstilpēs - baseinos bez izbetonētiem pamatiem vai smalkām flīžu grīdām. Vēlams, lai dīķīša dibens būtu duļķains, mazliet mālains. Tad rožu ceri varēs labi nostiprināt saknes un viegli tikt pie barības vielām.

Standarta variantā no audzētavas (vai jebkuras citas vietas) atvestu dēstu vēlams ūdenī ielikt iespējami drīz, turklāt ceļā uz mājām tam jābūt nemitīgā mitrumā - ja rožu lapas apžūs, tās sačokurosies, bet līdz nākamajām atkal būs jāgaida. Īslaicīgs mitruma trūkums lielu skādi nenodarīs prāvam sakņu kamolam.

Ja rozi stāda «palikšanai», vēlams izvēlēties koka kasti, jo tā ar laiku satrūdēs un sadalīsies. Tai pamatā liek akmeņus (lai kaste neuzpeld), tad substrātu, kas iegūts, sajaucot dīķa dūņas ar granti vai kādu «smagāku» substrātu. Tāda vide būs teju identiska tai, kādā roze pavadījusi iepriekšējā dīķī vai sēžot podā un gaidot pircēju audzētavā. No konteinera izņemto dēstu ieliek sagatavotajā substrātā, to kārtīgi piemin, un kasti iegremdē dīķī. Lai būtu droši, ka ūdensrozes saknes nepacelsies, akmeņus der uzlikt arī uz kastes ap dēstu.

Nepatīk strūklakasCakotākā baseinā rozi un citus ūdensaugus var atstāt arī podiņos, kuros tie auguši līdz tam. Taču tad jārēķinās, ka dzīvelīgas ūdensrozes saknes kāps pāri konteinera malām, jo sēdēt mākslīgajā toverī augam nepatīk.

Tāpat ūdensrozes nebūs laimīgas, ja tām nāksies sadzīvot ar strūklaku šaltīm. Puķu zinātāja K.Kozmeijere teic, ka daudzi šogad sūdzas, ka iepriekšējās nīkuļojušas kustīgā ūdens dēļ.Kā vērojams vecākās ūdenstilpēs, augi var būt ne tikai krāšņs spoguļotās virsmas papildinājums, bet arī kaitnieks, jo mitrajā vidē tie jūtas ļoti labi un arī ātri aug.

Jo augi cimperlīgāki, jo lēnāk sakuplo, taču vienkāršākās kultūras, kas bieži sastopamas arī savvaļā, šķirnes krāšņumiem var izrādīties neganti konkurenti. Tādēļ dīķī tāpat kā puķu dobē (bet retāk - reizi sezonā) talkā jāņem kaplis, piesakot karu pārāk bravūrīgiem meldriem, vilkvālītēm, grīšļiem, kosām. Ja baseins mazs, ik pēc trim gadiem jāparetina arī krāšņākās ūdensrozes, jo zaļām lapām noaugusi virsma, kur pavīd daži ziedi un ūdens nav redzams, liecinās nevis par skaistumu, bet gan saimnieku slinkumu.

 

Arī vīgrieze der dīķimIzrādās, ne visi ūdensaugi mīt tieši slapjumā. Pie ūdensaugiem pieskaitāmi visi tie, kas gan sakņojas ūdenī, gan aug krastā vai netālu no tā. Tuvāk mitrumam patīk meldriem un kosām, kuriem tagad radītas gan raibas variatātes, gan dažādi augumi.

Dīķmalas ainavu izdaiļos lielo lapu bergēnijas, netipiski izskatīsies kazbārži, bet tikpat labi turpat pie dīķa mazai eksotikai var ierīkot kādu skābas kūdras placīti dzērvenājiem. Vertikālus akcentus iespējams panākt, krastā iestādot vīgriezes, kam pieejamas ne tikai tradicionālās, bet arī raiblapu formas.

Interesantu saskaņu iespējams panākt, ūdenim un krastam izvēloties dažādus, bet formas ziņā līdzīgus augus. Piemēram, krastā līdz desmit centimetru dziļumam labi jutīsies krokotā plašā doņa šķirne 'Spiralis', bet augstāk baseina malā var iestādīt kārklus (tumši pelēkzaļu un koši dzeltenzaļu mizu) ar krokotiem zariem.

Latviešu lauku sētās tradicionāli dīķmalu augi bijuši vītoli, sevišķi sēru formas, bet ierastos stādījumus iespējams atjaunot, piemēram, arī ar ložņu kārklu. Tas nostiprina krastu, pavasarī rotājas sīkiem pūpoliņiem, bet vasarā priecē ar sudrabzaļām lapām.

Dīķmalās iederīgi košumkoku potējumi, kas ne-sasniedz milzu augumu, bet iekļaujas kopējā ainavā. Tādi ir gan blīgznas un kārkli, gan lapegles un bērzu nokaru formas. Vien jāņem vērā, ka lapukoki rudenī piebirdinās ūdeni.

Kategorijas

Kategorijas