Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Novadnieki: Svaiga elpa ģimenes ārstu lauciņā

VENDIJA PIKŠE

2015. gada 1. februāris 08:27

3465
Novadnieki: Svaiga elpa ģimenes ārstu lauciņā

Nesen Liepājas un apkārtējā rajona iedzīvotāji uzzināja par jaunu ģimenes ārsti, vārdā Justīne Rudzīte-Rjabceva, kura pilsētā atvērusi savu privātpraksi. “Kursas Laiks” uzaicināja jauno ārsti uz sarunu, lai uzzinātu, kā tas gadījies, ka meitene no Smiltenes pārcēlusies tik tālu un sākusi pati savu ārsta praksi. Justīne nāk no mazas, sakoptas un ļoti latviskas pilsētas, kurā joprojām dzīvo viņas ģimene. Taču studiju dēļ pārcēlusies uz Rīgu un tagad mīlestības un darba dēļ atceļojusi uz Liepāju.


Līdzās mūža gājumā

Justīne par savu dzīves aicinājumu izvēlējās medicīnu, jo uzskatījusi to par noderīgu profesiju. Arī viņas ģimenē saistība ar veselības uzturēšanu un medicīniskām lietām bijusi jau sen. “Manu izvēli zināmā mērā noteica tas, ka mana mamma ir medmāsa skolā. Viņa vienmēr uzskatījusi, ka man piemīt ārstam vajadzīgās īpašības. Līdz ar to ģimenē smejamies, ka tā ir sava veida evolūcija,” smejas Justīne.

Kad viņa beigusi skolu, piezagušās šaubas un bailes par to, vai tiešām gribas būt ārstei. “Domāju, ka tajā vecumā tās bija saistītas ar bailēm no lielas atbildības, kā arī samērā zemais sabiedrības novērtējums un prestižs ārsta profesijai Latvijā,” skaidro jaunā daktere. Kad jautāju, kāpēc izvēlējusies kļūt par ģimenes ārsti, nevis, piemēram, par ķirurģi, viņa atbild, ka uzskata to par profesiju, kurā ir iespēja palīdzēt cilvēkiem uzlabot veselību ne tikai šaurā specializācijā, bet gan visā dzīves gājumā. “Tā nav tikai viena ārstēšanas epizode vai viena konsultācija. Manas prakses moto vēsta par veselību mūža garumā,” skaidro Justīne.

Izturēt ilgo studiju laiku palīdzējusi ģimene. Ārste uzskata, ka medicīnas studijas no cilvēka prasa ļoti daudz resursu, tomēr viņa piekodina: lai kaut ko sasniegtu, pašam ir daudz jācenšas un jāpārvar grūtības. “Protams, dzīvē ir brīži, kad pārliecība sašķobās. Man grūti iedomāties sevi darām kaut ko citu.”


Jaunība – arī priekšrocība

Justīne izskatās ļoti jauna, un šķiet, ka viņu pavisam nemanot varētu sajaukt ar studenti. Taču viņa neļauj izskatam noteikt toni un pierāda, ka ir spējīga ārste, kura zina, kā parūpēties par saviem pacientiem. “Ir pacienti, kas ir nedaudz pārsteigti par to, ka esmu tik jauna. Taču patiesībā es domāju, ka tā ir Liepājas īpatnība – būt pārsteigtiem par gados jauniem ārstiem. Tos, kas pabijuši Rīgas slimnīcās vai ārzemēs, ārsta šķietamā jaunība tik ļoti nemulsina. Turklāt šī jaunība bieži vien ir mānīga, jo medicīnas studijas aizņem gandrīz 10 gadus no dzīves, bet dažām specialitātēm pat vēl vairāk,” paskaidro Justīne. Viņa ir pārliecināta: vairumam viņas pacientu patīk, ka ārste ir tik jauna, jo tas nozīmē, ka viņa strādā pēc jaunām metodēm, nevis ieradumu vadīta.

Justīne skaidro, ka savu darbu vada pēc labās prakses jeb tā, kā māca ārstiem skolā, nevis pēc tā, kā ir pierasts tiem, kuri šajā profesijā strādā jau 20 gadus. Bet vai negadās pacienti, kam dakteres jaunība traucē, jo uzskata, ka viņai nepietiek zināšanu vai pieredzes? “Manā profesijā zināma priekšrocība ir tā, ka neviens nav piespiests nākt reģistrēties un ārstēties. Starp ģimenes ārstu un pacientu ir jāveidojas abpusējai saskaņai un uzticībai, bet, ja tā nerodas, ārstu ir ļoti viegli nomainīt un, iespējams, atrast tādu, kam var uzticēties.” Tāpēc Justīnei nekādu aizvainojumu nav. Ja pacientam ir grūti uzticēties savam ārstam, tad labāk to nomainīt, lai no tā neciestu veselība.


Neizvēlas vieglāko ceļu

Uz Liepāju Justīne pārcēlusies tāpēc, ka viņas vīrs ir liepājnieks. Mīlestība atvilinājusi viņu tālu no dzimtajām mājām. Sākumā bijis grūti iejusties vēju pilsētā un vēl grūtāk pierast pie liepājnieku rakstura un attieksmes. “Taču es ātri iepazinu atsaucīgus kolēģus gan Liepājas reģionālajā slimnīcā, gan ģimenes ārstes Trumpikas praksē, kur pavadīju rezidentūras laiku,” atceras Justīne.

Kāpēc tik ātri pēc skolas beigšanas un rezidentūras izveidoja savu praksi, nevis krāja pieredzi pie citiem ārstiem? “Biju nolikta izvēles priekšā – es varēju stāties bezdarbniekos un gaidīt, kamēr Liepājā vai tuvākajā apkaimē kāds no esošajiem ģimenes ārstiem izlems doties pensijā vai slēgt savu praksi, lai pārņemtu viņa pacientus, vai arī veidot savu praksi no nulles. Es izvēlējos varbūt ne vieglāko un vienkāršāko ceļu. Taču jau pirmās nedēļas darbā parādīja, ka ir pietiekoši daudz cilvēku, kuriem Liepājā nav sava ģimenes ārsta vai kuri vēlas to mainīt. Es nebūtu atteikusies arī strādāt laukos, bet dzīve ir iegrozījusies šādi un varu būt pateicīga, ka cilvēki grib nākt pie manis un uzticas. Tas liek vēl vairāk censties,” priecājas jaunā ģimenes ārste.


Tabletes vietā – ūdeni

Justīne ir nedaudz iejutusies Liepājā un ieguvusi jau daudzus klientus savā praksē, tāpēc pamazām sāk veidoties aina par pilsētnieku veselības stāvokli. Par lielāko problēmu viņa uzskata smēķēšanu. “Man ļoti nepatīk, ja cilvēki smēķē un bojā gan savu, gan savu ģimenes locekļu veselību. Turklāt šādā veidā smēķētāji arī tālāk saviem bērniem neapzināti māca sliktus paradumus. Diemžēl tā ir problēma numur viens, ar ko nākas saskarties, un nevaru teikt, ka Liepāja būtu izņēmums šajā ziņā,” ar nožēlu atzīst ārste. Taču kopumā, viņa uzskata, liepājnieki esot veselīgi un aktīvi cilvēki, kas rūpējas par sevi.

Lai arī ikdienā Justīne cīnās par citu cilvēku veselību un cenšas iedrošināt viņus rūpēties par sevi, viņai pašai daudzo darba pienākumu dēļ trūkst laika, lai parūpētos par sevi. “Kopš atvēru ārsta praksi, savai veselībai atliek mazāk laika. Tomēr mans glābējs ir mūsu jaunākais ģimenes loceklis – suns, vārdā Naitro. Lietus vai sniegs, gribi vai negribi, bet viņa dēļ katru dienu jāiet garās pastaigās vismaz uz divām stundām. Un tāda pastaiga, arī no veselības viedokļa, ir uzskatāma par labu un nekaitīgu fizisko slodzi ikvienam,” uzskata Justīne. Uz jautājumu, vai ir kāda īpaša recepte, ar kuras palīdzību viņa ārstē, piemēram, saaukstēšanos sev vai ģimenes locekļiem, atbilde ir: “Mans vīrs vienmēr smejas, ka viss, ar ko es viņu ārstēju, ir ūdens. Kā kaut kas atgadās, tā saku, lai dzer vairāk ūdeni un skalo vīrusus ārā. Ļoti vienkārši, bet patiesi. Ne vienmēr vajag tableti, lai izveseļotos!”