Krūmmelleņu audzētāji no dažādām Latvijas vietām tiekas seminārā Smiltenes pagastā

2010. gada 10. augusts 08:46

6338

Krūmmelleņu audzētāji no dažādām Latvijas vietām tiekas seminārā Smiltenes pagastā

Smiltenes pagasta zemnieku saimniecībā „Zilāpi" notika krūmmelleņu audzētāju seminārs „No idejas līdz realizācijai". Tajā piedalījās 28 dalībnieki no dažādām Latvijas vietām - Smiltenes, Valkas, Kokneses, Rūjienas un Mazsalacas.

Seminārā interesentiem bija iespēja iepazīties ar krūmmelleņu audzēšanu, kopšanu, kā arī ražas realizācijas iespējām. Z/s „Zilāpi" īpašnieki ar semināra apmeklētājiem dalījās personīgajā pieredzē un pastāstīja par dārza ierīkošanu, stādāmā materiāla sarūpēšanu, dārza kopšanu, stādījumu mēslošanu, laistīšanas sistēmas ierīkošanu, izaudzētās produkcijas novākšanu, realizācijas un uzglabāšanas iespējām.

Kaitē laika apstākļiZ/s „Zilāpi" saimniece Laima Āboltiņa informē, ka krūmmellenes ģimene sākusi audzēt 2007. gadā. Zemi iestrādājuši 2006. gadā. Šogad krūmmelleņu stādi dod jau otro ražu.

„Diemžēl šogad raža ir mazāka nekā pagājušajā gadā. Tai kaitējuši putni, lapsenes, kā arī nesenais spēcīgais lietus. Pirms semināra ogas pēdējo reizi nolasīju otrdienas vakarā, atnācu ceturtdien un secināju, ka stiprā lietusgāze ogas notraukusi zemē," stāsta L. Āboltiņa. Saimniecībā 0,3 hektāru platībā aug 700 krūmmelleņu stādu, un pagaidām saimnieki teritoriju paplašināt nedomā.

L. Āboltiņa priecājas, ka uz semināru atbraukuši krūmmelleņu audzētāji no citām Latvijas pilsētām. „Tā ir kolosāla pieredzes apmaiņa. Pati uzzināju arī pāris jaunu metožu," norāda krūmmelleņu audzētāja.Āboltiņu ģimene ogas audzē gan pašu vajadzībām, gan pārdošanai. Krūmmellenes nav lētas, un saimniekiem bieži tirgū nākas dzirdēt pārmetumus par dārgo cenu.

L. Āboltiņa ģimenes vajadzībām ogas gan sasaldē, gan liek kompotā. „Sasaldētās ogas atkausējam un kopā ar saldējumu gatavojam saldos kokteiļus. Garšo debešķīgi. Būtiskākā atšķirība no meža mellenēm ir tāda, ka krūmmellenes ir dāmu ogas - tās nesmērē rokas un muti," skaidro L. Āboltiņa.

Lai gan krūmmellenes pēc izmēra un vizuālā izskata ir nedaudz līdzīgas zilenēm, L. Āboltiņa norāda, ka šīm ogām nav nevienas zileņu īpašības. Kad viņa sākusi audzēt krūmmellenes, pat saņēmusi padomu - neapsaukā ogu, ja to apsaukāsi par zileni, tā tev neatdos to, ko gribi.

Dalās pieredzēSeminārā pieredzē dalījās arī Kārlis Sproģis no Kokneses. Viņš ar krūmmelleņu audzēšanu nodarbojas astoto gadu un tās audzē pushektāra platībā. Par semināru K. Sproģis uzzinājis internetā un nolēmis atbraukt apskatīties, kā ogas aug šajā pusē. „Uzzināju pāris jaunu un interesantu lietu. Pašam raža šogad ir viduvēja. Tā kā krūmāji ir vecāki, biju cerējis uz lielāku ogu daudzumu," norāda K. Sproģis.

Savukārt rūjienietis Ēriks Bošs krūmmellenes audzē jau 12 gadus. Viņš par semināru lasījis žurnālā. Ē. Bošam ir izmēģinājuma dārzs, kurā viņš audzē 40 dažādas krūmmelleņu šķirnes. Arī viņš atzīst, ka ogu raža šogad nebija tik laba kā gaidīts. „Krūmmellenes audzēju viena hektāra platībā, taču apsveru vienu daļu likvidēt. Tikai šogad atklāju, ka tirgotājs man iesmērējis neražojošus stādus," stāsta Ē. Bošs. SIA "Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Valkas nodaļas lauku attīstības speciāliste Valda Empele norāda, ka pasākums organizēts ar Valsts lauku tīkla finansiālu atbalstu.

V. Empele un L. Āboltiņa ir vienisprātis - visiem, kuri paši vēlas uzsākt krūmmelleņu audzēšanu, visprātīgāk ir konsultēties ar cilvēkiem, kuri to jau dara. „Pati iesākumā izmēģināju vienu agro, vidējo, kā arī vienu vēlo šķirni. Krūmmelleņu garša būs atkarīga no izvēlētās šķirnes," skaidro L. Āboltiņa.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Krūmmelleņu audzētāji no dažādām Latvijas vietām tiekas seminārā Smiltenes pagastā

Kategorijas