Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Jānis Keiselis uzskata, ka izkalt var jebko – ir tikai jācenšas

Baiba Šķērīte
Noderīgi

2010. gada 8. augusts 08:49

4943
Jānis Keiselis uzskata, ka izkalt var jebko – ir tikai jācenšas

Kalšana ir Jāņa Keiseļa darbs, hobijs un sirdslieta. Smiltenes novada iedzīvotāji kalēju un viņa darbus tuvāk varēja iepazīt novada svētkos, kad J. Keiselis tos kala pats, kā arī uzticēja to darīt svētku apmeklētājiem.

Uzticēja vadītāja pienākumusJ. Keiseļa dzimtā puse ir Balvi, taču, pēc pamatskolas pabeigšanas, ceļi aizveduši uz Rīgu. 1975. gadā viņš absolvēja Rīgas 3. Tehnisko skolu. Tajā viņš iemācījās visu par metāliem un to mehānisko montāžu. "Pēc tam strādāju divās tanku rūpnīcās. Blakus otrajai darba vietai bija vagonu rūpnīca. Tās telpās darbojās Jāņa Lubkas Tautas lietišķās mākslas studija "Zīle". Pievienojos viņiem, jo pašam prasījās kaut ko ar rokām veidot un izpausties," stāsta J. Keiselis.

Studiju "Zīle" viņš apmeklēja no 1976. gada. Mainoties laikiem, studijas vadītājs J. Lubka pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rēzeknes rajona Rogovkā. Savu arodu viņš uzticēja turpināt J. Keiselim, kurš no 1991. gada strādā par studijas "Zīle" vadītāju.

Smiltenes novadu J. Keiselis iepazina pēc satikšanās ar sievu Līgu Kondratoviču. Blomes pagasta "Kauliņos" dzīvo viņa sievasmāte Dzidra Zariņa. Tur brīvajā laikā viņš darbojās jau vairākus gadus. Pašlaik J. Keiselis atjauno šķūni, lai kādu dienu varētu tajā izveidot savu kalēja darbnīcu. "Šeit plānoju atvērt oficiālu darbnīcu. Tajā pēc pasūtījuma cilvēkiem gatavošu viņus interesējošas lietas. Un ja būs tāda vēlme - interesentus apmācīšu, un katrs pats varēs sev kaut ko izgatavot," norāda kalējs.

Ieinteresēti ir bērni un jaunieši Nākamajā mācību gadā viņš Rīgā turpinās macīt bērniem un pieaugušajiem metālkalšanu studijā "Zīle". J. Keiselis stāsta, ka studiju finansiāli atbalsta Rīgas dome, līdz ar to interesentiem apmācība ir bez maksas. Tās notiek kultūras centra "Iļģuciems" telpās.

Studijas nākotne diemžēl ir neskaidra, jo pagaidām līgums noslēgts tikai uz deviņiem mēnešiem. Viņš norāda, ka metālkalšanu parasti sāk mācīties jaunieši vecumā no 15 gadiem un to var darīt līdz pat pensijas vecumam. "Esmu ievērojis, ka jauniešiem vislabāk patīk veidot svečturus, jo tur viņi var izpausties. Mums ir tāds princips - vienu uztaisa sev, otru izstādei. Pēc tam tas paliek studijas īpašumā, kā atskaites punkts par padarīto.

Studijai jāpastāv, tādēļ izstādēs ir iespēja nopirkt studentu darbiņus, un tad tālāk varam iegādāties materiālus nākamajiem darbiem," norāda J. Keiselis. Viņš ievērojis, ka jauniešiem patīk kalšanas process, taču bieži viņi neredz gala iznākumu. Taču J. Keiselis uzskata, ka ikviena darba iznākums ir jāredz jau sākumā. Un tā ir arī dzīvē - visam, ko dari, jāredz iznākums.

Bez studijas vadīšanas, J. Keiselis piedalās dažādos svētkos un priecē cilvēkus ar savu amata meistarību. Bijis arī Vācijā, Zviedrijā un Maskavā. "Bieži interesenti metālkalšanu grib izmēģināt paši. Gan mazie, gan lielie - visus interesē.

Īpaši aktīvi ir bērni un jaunieši. Smiltenes novada svētkos vismaz astoņi mazie apmeklētāji izgatavoja krāsns kruķīšus un priecīgi aizskrēja. Kad braucu projām, atskrēja otrreiz - gribot vēl kaut ko taisīt. Apsolīju, ka varēs nākošreiz, kad būs kāds pasākums," smaidot stāsta kalējs. Novada svētkos viņu kultūras darbiniekiem ieteikusi sievasmāte Dz. Zariņa, kura ir daiļamata meistare aušanā.

J. Keiselis līdz šīm veidojis dažādus darbus - ikdienā nepieciešamas lietas, svečturus, margas, vārtus, vēja rādītājus, grilus un daudz ko citu. Viņš norāda - ja labi grib, izgatavot var jebko. Pats līdz šim visas savas vēlmes un ieceres ir īstenojis.

Katram savs rokrakstsLatvijā kalēju arods ir visai populārs, taču, kā norāda J. Keiselis, katrs strādā savā rokrakstā, līdz ar to viņš neuzskata, ka šajā arodā pastāv konkurence. "Arī savos audzēkņos nesaskatu konkurentus, jo vienādi nekad nesanāks. Katrs savu darbu redz un izjūt citādāk," skaidro J. Keiselis. Viņš stāsta, ka idejas saviem darbiem smeļas visdažādākajos veidos.

"Vispirms izloloju galvā, pēc tam sāku piedomāt, kā labāk to īstenot. Tas ir ilgs process, kamēr visu kārtīgi apsveru. Citreiz gadu pamatiņš mētājas - nav domas, kā to turpināt, bet pēc tam pēkšņi iešaujas prātā kāda laba ideja. Bieži ir tā, ka kaļot izdomāju, kā visu padarīt vēl skaistāku," stāsta kalējs. Idejas bieži rodas arī kopā ar cilvēku, kurš lūdz kaut izgatavot. Reiz atnākusi viena kundzīte - lūgusi izveidot svečturi kādam kungam uz 50 gadu jubileju. Viņa uzvārds bijis Karalis.

J. Keiselis izveidojis augstu svečturi un galā tam karaļa kroni. Visa svečtura garumā izvietotas mazas svecītes. Sieviete par padarīto bijusi ļoti pateicīga un aiz prieka pat apraudājusies. "Pašam vislabāk patīk gatavot lietas, kas prasa radošu pieeju, taču arī ikdienišķās lietas jātaisa," saka J. Keiselis.

Vispatīkamākais esot tas, ka cilvēki veidotos darbus novērtē. J. Keiselis norāda, ja kāda darbus nepērk, tad cilvēkam jāsāk aizdomāties - iespējams, trūkst kvalitātes, praktiskuma vai vizuālais izskats nav saistošs. Galvenais, lai patīk pašam - tad arī citiem patiks.

"Darbam ir jāpatīk. Ir jāizjūt tas process. Talants var būt iedzimts, taču to var arī izkopt. Galvenais prast paskatīties uz savu darbu arī kritiski un mācēt uzklausīt apkārtējo ieteikumus un kritiku. Nevar tā būt, ka darbs neizdodas - jāstrādā, līdz izdodas. Darbi jāgatavo ar priecīgu prātu. Pats kādreiz strādājot uzdziedu, un viss sanāk," saka J. Keiselis.

Blomes pusē kalējam ir iepaticies, un viņš apsver domu, ka varētu šeit pārcelties uz pastāvīgu dzīvi. Arī sieva L. Kondratoviča ar vīra darbiem ir apmierināta. Vīrs ikdienā uzklausa viņas ieteikumus, kā arī bieži sievai izgatavo kādu dāvaniņu. Arī sievasmātei Dz. Zariņai patīk znota darbi. "Viņa arī ir mākslinieciska dvēsele, tāpat kā es.

Parasti interesējas par maniem darbiem, jautā, ko un kam taisu," stāsta J. Keiselis. Viņš cer, ka arodu turpinās piecgadīgais mazdēls Kristiāns vai kāds no audžudēliem - Edgars vai Jānis. "Pie Rīgas domes nesen bija pasākums. Mazdēliņš bija atnācis un centās man palīdzēt - sakārtoja mantas, noslaucīja. Viņš ir ļoti saimniecisks. Arī audžudēli iemācījušies kalt, un viņiem šis arods patīk," ir gandarīts J. Keiselis.

+ 7
Kategorijas

Kategorijas