Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Graudaugu iekūlums šogad ir vājš, taču timotiņš audzis izcili

Baiba Šķērīte

2010. gada 7. augusts 09:21

2566
Graudaugu iekūlums šogad ir vājš, taču timotiņš audzis izcili

Lauksaimniekiem vasara ir saspringts laiks, un jau vairākas nedēļas pilnā sparā rit kulšanas darbi. Aptaujātie lauksaimnieki atzīst, ka miežu, kviešu, rudzu un rapšu iekūlums šogad ir mazāks nekā pērn, taču timotiņa sēklas raža šogad vērtējama kā izcila.

Ražas novākšanas darbi sākušies arī Brantu pagastā. SIA "Vidzemīte" agronome Biruta Sorokina skaidro, ka graudaugu ražas samazināšanās šogad skaidrojama ar auksto pavasari un sauso vasaru. Vēsais pavasaris īpaši traucējis miežu ražai.

Nekas neaizgāja zudumā"Šogad varam priecāties par timotiņa sēklas ražu. Iepriekšējos gados raža nebija tik laba, taču šogad tā vērtējama kā izcila. Trešdien novācām daļu ražas un var teikt, ka paspējām tieši laikā - timotiņi bija pilnībā gatavi, un vējš nebija izpurinājis nevienu vālīti. Līdz ar to nekas neaizgāja zudumā," norāda B. Sorokina. Viņi uzņēmumā sprieduši, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem raža ir daudz labāka, un izrēķinājuši, ka izdevies iegūt apmēram 700 kilogramus sēklas no hektāra.

Pēc ražas novākšanas, SIA "Vidzemīte" zāļu kaltē sākas iegūtās sēklas kaltēšanas un tīrīšanas darbi. Uzņēmumā par sēklas vienmērīgu izkaltēšanu rūpējas noliktavas pārzine un strādniece Ārija Ķikuste. Viņa uzņēmumā strādā vairāk kā desmit gadus. Ā. Ķikustes uzdevums ir rūpēties, lai atvestā zālāju sēkla nesakarstu.

Pēc tam sēkla tiek iebērta speciālā šķirošanas mašīnā, kas to sadala pa kategorijām un attīra no piemaisījumiem.

 

Lielāka barības vērtībaSIA "Vidzemīte" zāļu kalte ir unikāla, jo ir viena no retajām, kur darbi joprojām tiek veikti ar rokām. "Zālāja sēklas audzējam gan uzņēmuma vajadzībām, gan pārdošanai. Uz lauka ļoti labi var atšķirt, kurš ir sētais zālājs un kurš ieaudzies pats. Dabiskajās pļavās aug viss kopā - zāle, suņuburkšķi un citi augi, taču speciāli audzētajā tikai iesētie," skaidro B. Sorokina.

Viņa norāda, ka sētajam zālājam ir daudz lielāka barības vērtība. Tas tiek augstāk novērtēts arī pie Eiropas tiešajiem maksājumiem, tā ražība ir daudz augstāka, tādēļ arī zemnieki to iegādājas. "Lauksaimniekiem iesakām sēklu glabāt apmēram divus gadus. Ilgāk nevajadzētu, jo laika gaitā tai zūd dīdzība. Ir bijuši gadījumi, kad zemnieks sasēj vairākus gadus glabātu sēklu, taču nekas neizaug. Pārbaudot atklājas, ka sēklai palikusi tikai trīs procentu dīdzība," stāsta B. Sorokina. Viņa iesaka lauksaimniekiem regulāri pārbaudīt sēklas dīdzību un tīrību.

SIA "Vidzemīte" gādā par to, lai pie zemniekiem un pašu laukos nonāktu tikai augstvērtīgākā sēklas daļa. Uzņēmums katru gadu atjauno apmēram 200 hektārus sēto zālāju.

SIA "Palsmane" valdes locekle Mārīte Stāvause prognozē, ka šogad arī uzņēmumā "Palsmane" timotiņa un āboliņa zālāju sēklas ražas būs bagātīgas. Viņa piebilst, ka viss atkarīgs no laika apstākļiem un tā, vai veiksmīgi izdosies laukus nokult.