Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Viesosies vēsturnieks un teologs

Sandra Pētersone

2015. gada 20. februāris 08:47

140
Viesosies vēsturnieks un teologs

Ikviens, kuram interesē latviešu tautas vēsture, aicināts uz Smiltenes novada bibliotēku uzklausīt un iztaujāt grāmatas “Dieva tautas dzimšana. Latvieši” autoru, teologu un vēsturnieku Gundaru Ceipi no Cēsīm.


Pasākums Smiltenes bibliotēkā notiks nākamo piektdien, 27. februārī, pulksten 16. “Grāmatas autors mūs uzrunāja, izsakot vēlmi pastāstīt novadniekiem par šo darbu,” stāsta Smiltenes novada bibliotēkas direktore Zaiga Krūmiņa.Jau rakstījām, ka grāmatas “Dieva tautas dzimšana. Latvieši” atvēršanas svētki tika sarīkoti Blomē pērn novembrī valsts svētku pasākumā. 

 G. Ceipe savā grāmatā aicina lasītāju citām acīm ieskatīties latviešu tautas vēsturē, īpaši pievēršot uzmanību latviešu kā kultūras nācijas formēšanās procesiem. Par atskaites punktu izvēlēta 18. gadsimta pirmā puse, kad Vidzemes latvieši iesaistījās Brāļu draudzē jeb hernhūtiešu kustībā un dibināja pirmās patstāvīgās latviešu organizācijas. Vēstures zinātņu doktors Mārtiņš Mintaurs G. Ceipes grāmatu vērtē kā interesantu un savdabīgu darbu, kas šķērso vairāku žanru robežas un apvieno dažādas, šķietami pazīstamas, taču patiesībā maz izprastas Latvijas un latviešu vēstures tēmas. 

“Grāmata ir uzrakstīta kā eseju cikls, ko saista kopā tematika un hronoloģija. Atrodoties telpā starp teoloģiju, kultūras vēsturi un publicistiku, šī grāmata piedāvā nebijušu skatījumu uz jaunāko Latvijas vēsturi kopš Brāļu draudzes izveidošanās, papildinot to ar atkāpēm arī senākā pagātnē.Neraugoties uz noskaņu, ko mūsdienu kritiskajā lasītājā varētu izraisīt grāmatas nosaukums, tā nav “latviešu tautas apoloģija”, nedz arī tās cildināšana, izmantojot reliģisku leksiku (šāda pieeja gan ir sastopama dažu citu garīdznieku tekstos). 

Gundars Ceipe nedzied slavas dziesmu savai tautai, bet cenšas saprast tās vēstures gaitas un līkločus, retrospektīvā skatījumā vērtējot kļūdas un sasniegumus. Tas ir mēģinājums atrast atbildi uz jautājumu par Latvijas sabiedrības tagadnes situāciju. Autors piedāvā savu atbildi uz šo jautājumu, taču tā nav “sprediķošana”, jo izvēle - piekrist vai nepiekrist autora viedoklim - paliek katra paša ziņā,” uzskata M. Mintaurs.

Viņa skatījumā īpašu interesi izraisa autora aicinājums no jauna pārskatīt sabiedrībā izplatītos priekšstatus par 19. gadsimta norisēm, arī par jaunlatviešu kustību un tās nozīmi iepretim Brāļu draudzes veikumam. G. Ceipe, būdams mācītājs, arī kopā ar blomēniešiem atjaunoja lūgšanas “Riņģu” Brāļu draudzes saiešanas namā Blomes pagastā.