Smiltenes pagasta aitkopis atklāj pretrunas valsts un Eiropas dokumentos
Smiltenes pagasta aitkopis Andris Pauls-Pāvuls nejauši atklājis, viņaprāt, negodīgu rīcību valsts un Eiropas Savienības finansējuma sadalē Latvijā. Par to zemnieks informēja Lauku atbalsta dienestu, Zemkopības ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, vairākus plašsaziņas līdzekļus un sabiedriskas organizācijas.
Aitkopis atklājis pretrunas starp vienu no Eiropas Komisijas regulām un Latvijas Ministru kabineta (MK) noteikumiem. Šie dokumenti nosaka dzīvnieku pārrēķināšanas koeficientu nosacītajās liellopu vienības. Tas ir pamats degvielas apjomam, ko saimniecības saņem par hektāru, nemaksājot akcīzes nodokli. Pavisam šim procesam ir trīs kritēriji, "Ziemeļlatviju" informēja Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.
Ir jābūt iesniegumam uz vienoto platības maksājumu, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli jāveic saimnieciskā darbība un, ja ir pastāvīgas pļavas un ganības, tad ir nepieciešams nodrošināt vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības.
A. Pauls-Pāvuls ievērojis, ka Eiropas Komisijas regulā un Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 295 "Minimālā lauksaimniecības dzīvnieku blīvuma noteikšana un dažādu sugu dzīvnieku pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās" vairākām liellopu sugām koeficienti atšķiras, tāpat arī MK 2010. gada 12. maija noteikumos.
"Šobrīd Latvijas aitkopji, kazkopji un zirgkopji ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar citu valstu lopkopjiem, jo šo dzīvnieku būtiskai grupai liellopu vienība ir krietni samazināta. Faktiski te ir runa par naudu, ko saņem liellopu audzētāji," uzsver A. Pauls-Pāvuls. Eiropas Savienībā aitām un kazām neatkarīgi no dzimuma, svara vai vecuma koeficients ir 0,1, bet zirgiem - 0,8. Latvijā jēriem un kazlēniem ieviests koeficients 0,06, bet jaunzirgiem - 0,6.
Aitkopi, Smiltenes pagasta uzņēmuma "A-7" īpašnieku A. Paulu-Pāvulu šokē arī minētajos MK ieraudzītais, - atšķirībā no EK regulas Latvijā nosacīto liellopu vienību sarakstā iekļautas arī bites un gaļēdāji kažokzvēri, tai skaitā lapsas. "Ja jau sarakstā ir bites, tad kādēļ nav iekļautas arī Kalifornijas sliekas un vīngliemeži, kas tāpat ir ļoti perspektīvas nozares?" ironizē A. Pauls-Pāvuls.
Viņš uzskata, ka MK noteikumi nekavējoties ir jāgroza un kļūda jālabo, jo visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jāievēro EK regulas, lai būtu vienlīdzīgi nosacījumi. "Kamēr mūsu Eiroparlamenta deputāti cīnās, lai panāktu Latvijai vienlīdzīgas tiesības ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pašu mājās tiek pieļauts tāds nesmukums," spriež aitkopis.
Uzņēmuma SIA "LLKC" Valkas nodaļas lauku attīstības speciāliste Valda Empele gan skaidro, ka Eiropas Komisijas regulām nav likuma spēka. "Tas ir rekomendējošs dokuments, uz kura pamata iztrādā Ministru kabineta noteikumus. Tie katrai valstij ir specifiski, ņemot vērā vietējo situāciju," informē V. Empele.
Tas, ka Eiropas Savienības prasības Latvijā tiek administrētas ar citiem parametriem, tomēr nav godīgi, uzskata Ēveles pagasta aitkopis, "Ķempēnu" saimnieks Ivars Āboltiņš. "Ne velti runā, ka Eiropā vēl nav sākuši domāt, bet mūsējie jau izdarījuši. Jau tā noteikumi nav ekonomiku atbalstoši un biznesu virzoši. Kāpēc tos vēl vairāk sarežģīt?" spriež I. Āboltiņš.
Jau kopš ceturtdienas, 29. jūlija, "Ziemeļlatvija" cenšas noskaidrot Zemkopības ministrijas (ZM) viedokli. Vakar komentāru A.Paula-Pāvula vēstulei sniedza Birute Ingiļāvičute, ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece. Atbilde ir gara. Būtiskākā ir norāde, ka EK regulā ir ierobežots lauksaimniecības dzīvnieku sugu un vecuma grupu uzskaitījums, bet, lai akcīzes nodokļa atbrīvojums būtu pieejams pēc iespējas plašākam pretendentu lokam, MK noteikumu 1. pielikumā ir iekļautas visas Lauksaimniecības datu centrā dzīvnieku reģistrā reģistrētās dzīvnieku sugas un vecuma grupas. Tāpat arī speciāliste skaidro, ka mājlopu vienības definē, ņemot vērā katras mājlopu kategorijas ēdināšanas vajadzības.
A. Pauls-Pāvuls atzīst, ka no ministrijas ierēdņu garajiem skaidrojumiem būtību izlobīt ir ļoti sarežģīti. "Es pats šo tēmu izpratu, tikai pateicoties manai pieredzei, savulaik strādājot Saeimā un vienlaikus reāli saskaroties ar aitkopja problēmām. Zemnieki nevar izsekot cauri dokumentu "jūrai", kas tiek pieņemti - visām šīm regulām un normatīvajiem aktiem, un bez konsultantu palīdzības izprast, kas tajos teikts," uzskata A. Pauls-Pāvuls.
Joprojām viņš nav saņēmis ZM atbildi uz savu galveno prasību, - panākt, lai Latvijā nosacītās liellopu vienības būtu tādas pašas, kā norādīts Eiropas regulā. Atbilde esot tipiska ierēdņu atrakstīšanās."Iekļaujot sarakstā gaļēdājas lapsas, ūdeles un bites, ir nograuta iepriekšējā liellopu vienību noteikšanas metodika (liellops ar 600 kilogramiem ir 1,0, attiecīgi aitu māte ar 90 kg ir 90:600=0,15; Eiropas muflons ar 45 kg ir 45:600=0,075, nevis kā MK noteikumos 0,369)," skaidro A. Pauls-Pāvuls.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19