Viņus vieno mūzika

2010. gada 3. augusts 10:20

3629

Jāzepa Vītola „Mūzikas dienu" ietvaros Gaujienā notika radošā nometne „Vītolēni". Tajā piedalījās arī muzikālie jaunieši no Smiltenes un mūzikas pedagoģe Viola Krūmiņa.

Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas mūzikas skolotāja, kora diriģente, kā arī Smiltenes un Gaujienas mūzikas skolu akordeona skolotāja Viola Krūmiņa informē, ka kopš 2003. gada, ik vasaru, nedēļu pirms Jāzepa Vītola dzimšanas dienas, Gaujienā notiek Latvijas mūzikas skolu audzēkņu radošā nometne „Vītolēni". Šogad tā norisinājās no 19. līdz 24. jūlijam.

V. Krūmiņa stāsta, ka nometnes laikā tiek sagatavota plaša koncertprogramma skolēnu simfoniskajam orķestrim, korim, kamerorķestrim, vokālajiem ansambļiem un dažādiem kameransambļiem. Koncerti parasti norit divas dienas. To visu, ko audzēkņi nedēļas laikā iemācās, viņi parāda vairākos koncertos. Noslēgumā, kad notiek J. Vītola „Mūzikas dienu" koncerti, uz kuriem ierodas kori un pūtēju orķestri no visas Latvijas, to sastāvā muzicē arī mazie „Vītolēni". Nometnes idejas autori un organizatori ir Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve un mākslinieciskie vadītāji - mūziķi un pedagogi Vigo un Irēna Račevski.

V. Krūmiņa skaidro, ka J. Vītols Gaujienā uzturējās jau kopš 1922. gada, kad Latvijas valdība viņam par ieguldījumu Latvijas mūzikas kultūras attīstībā dāvināja Gaujienas pili. Viņš no tās atteicās par labu gaujieniešiem, bet sev izvēlējās muižas aldara namiņu, kurā šobrīd iekārtots muzejs „Anniņas". Tur mūzika 26. jūlijā, kad ir J. Vītola dzimšanas diena, skan jau kopš 1922. gada. Par godu mūziķa 125. gadadienai, kopš 1988. gada par tradīciju Gaujienā kļuvušas „Mūzikas dienas". No 2003. gada šai kustībai pievienojusies arī radošā nometne „Vītolēni".

„Nosaukums „Vītolēni" simbolizē to, ka muzicējošā jaunatne turpina J. Vītola iesākto darbu. Nometnē piedalās bērni vecumā no astoņiem līdz 18 gadiem. Visvairāk bērnu ir no Vidzemes, taču ir arī citu novadu pārstāvji. Šogad nometni apmeklēja 113 bērni. Daži no nometnes dalībniekiem jau paši izauguši vai nu par nometnes brīvprātīgajiem darbiniekiem, vai kļuvuši par nometnes pedagogiem," norāda V. Krūmiņa.

"„Vītolēnu" klātbūtne šajā nedēļā piešķir Gaujienai īpašu gaisotni. Mūzikas skaņas atskan dažādās Gaujienas vietās. Pa celiņiem plūstošie bērni mēģinājumu starplaikos, prieks, jaunas tikšanās, intensīvi mēģinājumi, sajūsma koncertos un asaras atvadoties noslēgumā - tas viss šeit ir," saka V. Krūmiņa. Viņa kā brīvprātīgā nometnē strādā jau trešo gadu. „Šobrīd man ir tāda sajūta, ka bez tā vairs vasarā nevaru iztikt. Tur satiekas ne tikai kolēģi, bet arī draugi. Tā ir lieliska iespēja būt nepiespiestā gaisotnē kopā ar bērniem. Audzēkņus ieraugu pavisam citā skatījumā un arī viņi mani. Bagātināšanās ir abpusēja, un mūs visus vieno mūzika," saka V. Krūmiņa.

Viņa norāda, ka nometnē piedalījās arī bērni no Smiltenes mūzikas skolas - sitaminstrumentu nodaļas audzēkņi Mārtiņš Kokars un Kārlis Bērzs, pūtēju nodaļas audzēkņi Emīls un Krišjānis Krūmiņi un vijolniece Paula Anna Raiskuma. Citus gadus bijuši dalībnieki arī korī, taču šogad aktivitāte ir mazāka. Viņa skaidro, ka nometnes darbība dalās divās daļās - ir pedagogi no dažādām Latvijas mūzikas skolām, kuri ir atbildīgi par koncertprogrammas sagatavošanu un par nometnes dalībnieku muzikāli māksliniecisko darbību, kā arī brīvprātīgie darbinieki - studenti un pedagogi, kuri darbojas ar bērniem no mēģinājumiem brīvajā laikā un kuriem tas ir aicinājums, pieredzes gūšana un pašiem savu spēju pārbaudījums.

Viņa norāda, ka ir padomāts pie tā, lai bērni nometnē saturīgi pavadītu arī brīvo laiku. Notiek dažādas sporta aktivitātes, mākslas darbnīcas, laivu braucieni, ekskursijas pa Gaujienu un uz J. Vītola muzeju. Bērni iepazīstas ar mūziķa dzīvi un daiļradi un pēc tam piedalās konkursā par to, cik labi viņi pārzina J. Vītola darbību. Notiek arī dažādi galda spēļu turnīri - hokejs, puzles likšana. Ir iespēja apgūt līnijdejas, breiku, salsu. Notiek diskotēkas. Katram ir arī savs slepenais draudziņš, par kuru nometnes laikā jārūpējas. Bērni ļoti iecienījuši peldēšanu Gaujā. Tā notiek darbinieku un pedagogu uzraudzībā.

„Jau trīs gadus nometnes laikā norisinās tautas dziesmu konkurss, kurā var piedalīties ikviens interesents. Bērni sacenšas, kurš var nodziedāt vairāk tautas dziesmu. Šī konkursa idejas autors ir Jānis Ozoliņš no ASV, kurš turklāt laureātiem dāvina naudas balvas," stāsta V. Krūmiņa.

Bērni par nometnē pavadīto laiku ir priecīgi. „Mēģinājumos bija grūti, jo šovasar ir ļoti karsts, tomēr mūzikas mīlestība palīdzēja mums visiem to izturēt," norāda V. Krūmiņa.

Viņa skaidro, ka daudziem bērniem savās mūzikas skolās nav iespēju spēlēt orķestrī, jo ne visās skolās ir simfoniskie vai pūtēju orķestri. Kopīgā muzicēšana ir kaut kas pavisam cits nekā spēlēt solo. Tā ir iespēja gūt jaunu pieredzi. Arī Smiltenes mazā vijolniece Paula Anna Raiskuma tik lielā orķestrī spēlēja pirmo reizi un uzskata to par ļoti vērtīgu un interesantu pieredzi. Gandrīz ikviens no nometnes atvadījās ar vārdiem: „Uz tikšanos pēc gada!" Un lielākoties tas tā arī notiek.

+ 41

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Viņus vieno mūzika

Kategorijas