Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Zemnieku saimniecība “Veckūkuri” sākusi ražot 12 veidu jogurtus

Inga Karpova

2010. gada 30. jūlijs 06:01

4378
Zemnieku saimniecība “Veckūkuri” sākusi ražot 12 veidu jogurtus

Kopš aprīļa Jērcēnu pagasta "Cālīšos" - zemnieku saimniecība "Veckūkuri" - tirgotājiem piedāvā ne vien jau pircēju atzīto nepasterizētu un neatkrejotu svaigpienu ar zīmolu "Mans piens", pildītu litra un divu litru plastmasas kanniņās, bet arī jaunumu - jogurtu ar rupjmaizi un auzu pārslām, kas papildināts ar dažādiem augļiem un ogām palielos gabalos.

Pirmo reizi "Veckūkuru" jauno produkciju pamanīju firmas "Liepkalni" veikalā Valkā, kur nelielās 250 gramu glāzītes ar krāsainām etiķetēm glīti rindojās plauktā. Izrādās, jogurtu var nopirkt arī lielākā iepakojumā - plastmasas spainīšos. Tas būs izdevīgāks pirkums ģimenei.

Saimniecības īpašniece un ideju "ģeneratore" Ilvija Jakovina stāsta, ka mūspusē jauno produkciju var iegādāties lielākajos "Top" un firmas "Liepkalni" veikalos, kā arī citviet Latvijā, taču atzīst, ka veidot sadarbību ar tirgotājiem reizēm ir par sarežģītāk, nekā ražot. Jērcēnos ražoto jogurtu īpaši iecienījuši Gulbenes puses pircēji. Lai gan piena lopkopības saimniecība atrodas Strenču novadā, diemžēl Strenčos jauno produktu nopirkt nevar. Veikala "Top" Strenčos vadītāja Gunita atzīst, ka "Veckūkuru" piens ir garšīgs, bet piena produktus veikalam piegādā aģents. Uz savu galvu vadītāja preci nevar pasūtīt.

I. Jakovina pieļauj, ka veikalnieki baidās tirgot šo jogurtu, jo tam ir īss realizācijas termiņš - tikai divas nedēļas. Tas tāpēc, ka produkts ir bez neviena konservanta un krāsvielām, ražots tikai no dabīgām izejvielām, tātad veselīgs un, jāatzīst, arī ļoti garšīgs. Ideja ražot jogurtu radās pēc tam, kad atklājās, ka saimniecībā nedaudz pāri paliek piens, tāpēc bija jāizdomā racionāls risinājums. Pienu "Veckūkuros" iegūst no 75 Holšteinas melnraibo šķirnes govju liela ganāmpulka. Sākumā bijusi doma ražot mīksto sieru "Mocarella". Ideja joprojām nav nolikta tālākajā plauktā, tikai gaida īsto laiku.

I. Jakovina novērojusi, ka latvieši ir diezgan konservatīva tauta, tāpēc vispirms jogurtam pievienotas pārbaudītas vērtības - rupjmaize ar aprikozēm, plūmēm, dzērvenēm, āboliem un rozīnēm, riekstiem un pat šokolādi un marmelādes gabaliņiem. Nu jau var iegādāties arī jogurtu ar graudu pārslām un bumbieru, persiku, zemeņu un ķiršu ogu piedevām. To vairāk iecienījuši bērni un daiļā dzimuma pārstāves. Jāpiebilst, arī "Ziemeļlatvijas" darbinieki šo jogurtu atzina par visgardāko.

Lai saražotu garšīgu jogurtu, nepietiek tikai ar pienu, nepieciešamas arī kvalitatīvas piedevas. Tās I. Jakovina iegādājas žāvēto augļu un ogu piegādes firmā "Gemos", bet ābolus iepērk no Latvijas audzētājiem. Arī lielogu dzērvenes meklētas vietējā tirgū, bet ogu audzētāji prasa tik augstu cenu, kas vairākkārt sadārdzinātu jogurta izmaksas. Šī iemesla dēļ dzērvenes tiek iepirktas no šo ogu lielražotājas valsts - Amerikas.

"Veckūkuru" saimniecība neguļ uz lauriem un neslīgt apmierinātībā, bet gan intensīvi domā par produkcijas paplašināšanu ar jauniem ražojumiem. I. Jakovina iecerējusi strādās pie tā saucamo Dip mērču ražošanas ar dažādām piedevām, piemēram, ķiplokiem, dillēm un mārrutkiem. Tās īpaši labi noderētu vasaras mēnešos, kad latviešiem patīk pasēdēt brīvā dabā un baudīt dārzeņus ar aukstām mērcēm, sieru un gaļu.

I. Jakovina uzskata, ka mērcei jābūt garšīgai un pikantai, kā arī tai siltumā nevajadzētu atsuloties vai kļūt pārāk šķidrai. Vai šī iecere īstenosies, rādīs laiks. Uz jautājumu, vai "Veckūkuros" baidās no konkurentiem, I. Jakovina atklāj, ka nē, jo paļaujas tikai uz sevi un sešiem saimniecībā nodarbinātajiem strādniekiem. Saimniece ir pārliecināta, ka turpinās darboties piena nozarē, jo dzīvē parasti nemēdz mētāties.