Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Grundzāles pagastā tagad ir par vienu sakoptu vietu vairāk

Baiba Šķērīte

2010. gada 22. jūlijs 13:09

1215
Grundzāles pagastā tagad ir par vienu sakoptu vietu vairāk

Grundzāles pagastā pabeigti atkritumu izgāztuves "Smiltiņsils" rekultivācijas darbi. To mērķis bija novērst 1,2 hektāru lielās izgāztuves negatīvo ietekmi uz vidi.

Publiskā izgāztuve pagastā ir jau no 80. gadu sākuma, taču pēdējos divos gados tā bija slēgta. Šī gada marta nogalē Smiltenes novada dome un SIA "Valkas meliorācija" noslēdza līgumu par Grundzāles pagasta atkritumu izgāztuves "Smiltiņsils" rekultivācijas būvdarbu veikšanu projekta "Normatīvo aktu prasībām neatbilstošās Valkas rajona Grundzāles pagasta izgāztuves "Smiltiņsils" rekultivācija" ietvaros. Projektu īstenoja, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Tas, kā plānots, noslēdzās 30. jūnijā.

Atbilstoši pašvaldības izsludinātajiem iepirkumiem un to rezultātiem, projektēšanu un autouzraudzību veica SIA "Belss", būvuzraudzību nodrošināja SIA "Ceļu komforts" un rekultivācijas darbus veica SIA "Valkas meliorācija".

Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece stāsta, ka primārais projekta mērķis bija sakārtot šo teritoriju un novērst atkritumu izgāztuves nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

"Projekta ietvaros veikti atkritumu izgāztuves rekultivācijas darbi 1,2 hektāru platībā. Tā arī attīrīta no izkaisītajiem atkritumiem izgāztuvei piekļautā teritorija 3,2 hektāru platībā. Rekultivācijas darbos ietilpa - atkritumu sastumšana, veidojot formu, izlīdzināšana, sānu nogāžu veidošana, blīvēšana kaudzē, teritorijas, no kuras pārvietoti atkritumi, līdzināšana," norāda A. Zvejniece.

Viņa pastāsta, ka rekultivācijas darbu ietvaros "Smiltiņsilā" 50 centimetru biezā slānī uzklāts māls, pēc tam uzbērts 20 centimetru biezumā auglīgās zemes slānis un iesēta zāle.

"Smiltiņsilā" līdz gruntsūdens līmenim izveidotas arī trīs monitoringa urbuma vietas, katra septiņus metrus dziļa. SIA "Ceļu komforts" būvuzraugs Aigars Leitis skaidro, ka projekta ietvaros jau paņemtas ūdens analīzes, tās aizvestas uz attiecīgajām laboratorijām un veikta ūdens kvalitātes pārbaude.

"Dati iesniegti Vides pārvaldē. Tagad katru gadu, piecus gadus pēc kārtas, gada pirmajā pusē tiks pārbaudīts ūdens līmenis, savukārt otrajā pusgadā no katra urbuma tiks ņemti ūdens analīžu paraugi, kā arī atkārtoti tiks pārbaudīts gruntsūdens līmenis. Dati jāiesniedz Vides pārvaldē un tur salīdzinās, vai ūdens ķīmiskais stāvoklis un piesārņojuma daudzums ir uzlabojies, pasliktinājies vai palicis nemainīgs," norāda A. Leitis.

Viņš skaidro - ja piecu gadu laikā gruntsūdens kvalitāte uzlabojas vai nemainās, tad viss ir kārtībā. Pēc tam šim laukumam virsū var stādīt kokus. Gadījumos, ja gruntsūdens kvalitāte pasliktinās, var pieņemt lēmumu laukumu uzrakt un konkrēto vietu pilnībā iztīrīt no atkritumiem.