Bijušā Valkas rajona teritorijā reģistrēti divi nelaimes gadījumi uz ūdeņiem

2010. gada 22. jūlijs 06:01

2072

Bijušā Valkas rajona teritorijā reģistrēti divi nelaimes gadījumi uz ūdeņiem

"Viņš droši vien vēl gribēja dzīvot," par savu 78 gadus veco tēvu asarām acīs saka viņa meita, Bilskas pagasta Zeltiņu iedzīvotāja. Policija informē, ka 17. jūlija vakarpusē 1931.gadā dzimušais vīrietis atrasts noslīcis piemājas dīķī Zeltiņos.

Tuvinieki vēl nezina nāves cēloni. To noteiks tiesu medicīniskā ekspertīze. Taču meita pieļauj, ka karstais laiks saasināja tēva veselības problēmas.

Tovakar sirmgalvis kopā ar mazdēlu devās peldēties uz dīķi, kas atrodas blakus mājai. Kad sieviete pēc dažām minūtēm aizgāja abus apraudzīt, uz laipas redzēja tikai mazo puisīti. Viņš stāstīja, ka opis ir dīķī.

"Tēvam bija problēmas ar sirdi un asinsriti. Acīmredzot tas bija viens moments, - kā iegāja ūdenī, tā arī viņa vairāk nebija. Atradām turpat pie krasta. Nebija nekur iepeldējis. Ja būtu tikai slīcis, tad varbūt vēl varētu glābt," stāsta meita.

Šovasar Latvijā gandrīz ik dienu glābšanas dienesti saņem informāciju par traģiskiem nelaimes gadījumiem uz ūdens un atzīst pašreizējo situāciju par kritisku. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistikas, Latvijā glābēji maijā no ūdens izvilkuši 18 noslīkušus cilvēkus, jūnijā - 11, jūlijā (līdz 20. datumam) - 39.

Mediķi atzīst, ka lielais karstums gados vecākiem cilvēkiem saasina hroniskas kaites, piemēram, sirds un asinsvadu saslimšanas. Tāpēc, ja cilvēks ir pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai izvairītos no straujas ķermeņa temperatūras maiņas. Tā var izraisīt krampjus un sirds darbības problēmas.

VUGD vadība pašreizējo situāciju ar nelaimes gadījumiem uz ūdens visā Latvijā raksturo kā ļoti uztraucošu. Cilvēki slīkst mazos dīķos, ezeros un upēs.

Līdzīga situācija šovasar esot Zviedrijā, kur arī ir karsts laiks, stāsta bilskēniete Inese. Jaunā sieviete ar savu ģimeni dzīvo Zviedrijā, bet šobrīd atpūšas Bilskā. Peldvietā pie vietējā ezera sastaptā Inese internetā nesen izlasījusi, ka zviedriem šī ir nelaimju vasara, - visā valstī noslīkuši vairāk nekā deviņi cilvēki.

"Pārsvarā tie ir alkohola izraisīti nelaimes gadījumi. Zviedrijā ir ļoti stingri noteikumi, kas uzliek vecākiem par pienākumu pieskatīt savus bērnus. Vienus peldēties bērnus nedrīkst laist," skaidro jaunā sieviete un arī strikti ievēro šo nosacījumu attiecībā uz savām trijām atvasēm.

Glābšanas dienesti pieļauj, ka Latvijā nelaimes gadījumu uz ūdens šovasar būtu mazāk, ja nebūtu lietots alkohols. "Karstums, ūdens un alkohols ir absolūti nesavienojamas lietas," arī "Ziemeļlatvijas" lasītājus brīdina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

"Kuri cilvēki tad sēž pie ezera, dzer alu un neiet peldēties?" par tādiem brīdinājumiem savukārt pasmaida otrdien pie Bilskas ezera, alu dzerot, sastapta, ap pulksten 15 jau nedaudz iereibusi jauniešu kompānija. "Ja cilvēks ir dzēris, tad tieši viņš grib ielīst ūdenī, lai atskaidrotos," skaidro 18 gadus veca jauniete. Nedaudz vecāks puisis gan piebilst: "To, ka alkohola reibumā pazūd prāts, vari nestāstīt, paši zinām".

VUGD Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters "Ziemeļlatvijā" jau šovasar brīdināja cilvēkus būt ļoti uzmanīgiem, atpūšoties gan uz ūdens, gan atrodoties pie ūdenskrātuvēm.

Jau informējām, ka, 17. jūlijā, lecot seklā vietā Lizdoles ezerā, Launkalnes pagastā, ļoti smagas muguras traumas guva kāds 29 gadus vecs rīdzinieks. J. Šepters vēlreiz atgādina, ka nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī. Vispirms ir jāpārliecinās, vai vieta ir pietiekami dziļa, vai tās gultnē nav akmeņi vai nogrimuši priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, var gūt savainojumus. Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās.

"Nav arī ieteicams doties peldēties vienam. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kuri ekstremālā situācijā spētu palīdzēt. Tāpat nevajag peldēties tumsā, jo arī tas apgrūtina palīdzības sniegšanu, ja tā ir nepieciešama, bet pats peldētājs var zaudēt orientēšanās spējas, ja aizpeldējis tālāk no krasta," brīdina J. Šepters.

Viņš arī uzsver, ka peldēties alkohola reibumā ir ne mazāk riskanti, kā vadīt automašīnu, jo cilvēks adekvāti nenovērtē savas spējas un sekas nav prognozējamas.

Pieaugušie ne tikai nedrīkst laist bērnus peldēties vienus. Viņiem ūdenī jāpieskata pat tie bērni, kuri jau prot labi peldēt, jo bērni var pārvērtēt savas spējas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Bijušā Valkas rajona teritorijā reģistrēti divi nelaimes gadījumi uz ūdeņiem

Kategorijas