Ando Krūze vēlas mazāku plaisu starp iedzīvotājiem un varu

2010. gada 20. jūlijs 08:37

1485

Ando Krūze vēlas mazāku plaisu starp iedzīvotājiem un varu

Trikātietis Ando Krūze nedomā, ka viņš par novadā notiekošajiem procesiem ir skatītājs no malas. "Vai mēs kā pašvaldības iedzīvotāji varam skatīties no malas? Šķiet, ka nē, jo mums visā jābūt iekšā un jāseko līdzi tam, ko dara mūsu deputāti un kā uz to reaģē iedzīvotāji," retoriski spriež Beverīnas novada uzņēmējs.

A. Krūze ar labpatiku atceras 3. jūlijā notikušos Beverīnas novada dziesmu svētkus. Viņš uzskata, ka kopējo sakņu meklēšana, kopējo lietu virzīšana novada trīs pagastos notiek un kopumā par to sakāmi labi vārdi.

"Pirmie dziesmu svētki bija ļoti labi izdevušies, ar siltu atmosfēru. To varēja pārliecinoši sajust. Tas ir zīmīgi, ka jaunās pašvaldības gada jubileju varējām atzīmēt ar šādiem svētkiem," smaida Ando. Aktīvākie cilvēki Kauguros, Brenguļos un Trikātā šos sadarbības kontaktus veido un uztur gan mākslinieciskajā pašdarbībā, gan citos aspektos.

A. Krūze domā, ka Beverīnas novada vidusmēra iedzīvotājiem nevajadzētu būt nekādām problēmām, jo visus pakalpojumus viņi saņem tāpat kā līdz šim. Ikviens to var izdarīt sava pagasta pārvaldē. Uzņēmējs gada laikā ir pārliecinājies, ka dažas lietas pagastā kļuvušas labākas, bet citas - ne tik labas. Kā pirmo veiksmīgo lietu viņš min ceļu uzlabošanu.

"Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, vedot bērnu uz skolu, bija bažas, vai varēs izstumties caur dziļajiem sniegiem. Tagad, piebraucot pie skolas, redzu, ka sešos no rīta sniegs ir notīrīts un viss ir ideālā kārtībā. Man tas bija pārsteigums. Redzu - jaunā novada ievēlētie cilvēki strādā," gandarīts A. Krūze. Viņš teic labus vārdus par visu komunālo saimniecību kopumā, kuru vada Sergejs Melgāršs un Harijs Upenieks Trikātas pagasta pārvaldē.

Liels rūpju bērns bijis stāvlaukums pie veikala pagasta centrā. Arī tagad tas nav tajā labākajā kārtībā, taču ar īpašniekiem kopēja valoda ir atrasta un bedrītes pielīdzinātas. Pagājušajā ziemā gadījās, ka tur iestiga pat lielie autobusi.

Arī sociālā dienesta darbā redzama gana liela kompetence, un tās vadītāja ir cilvēks savā vietā, kurš pienākumus veic visnotaļ apzinīgi. Tieši tāpēc viņas darbs izpelnījies cildinošas atsauksmes.

"Man nav īsti saprotamas Attīstības nodaļas funkcijas. Intervijas ar nodaļas vadītāju Cildu Purgali esmu lasījis vairākos izdevumos, jo īpaši par projektu īstenošanu, kas uzsākti iepriekšējās pašvaldības laikā. Viss it kā notiek, taču, ja šī nodaļa saucas par Attīstības nodaļu, gribētu uzzināt redzējumu, kurp virzās mūsu novads, kāda būs attīstība ilgtermiņā. Pagaidām redzu tikai iepriekš uzsākto darbu turpinājumu," nesaprašanā ir A. Krūze. Viņš saprot, ka ar finanšu līdzekļiem nevienam neklājas spoži, taču tas neliedz veidot redzējumu nākotnē, un ja tāds ir, tad vēlētos to dzirdēt publiskajā telpā.

Lielākā jaunievēlēto deputātu daļa ir strādājusi iepriekšējās pašvaldībās. Uzņēmējs pēc pašvaldību reformas viņu darbā vēlējies redzēt izmaiņas. Vispirms jau dialoga un saiknes veidošanu ar sabiedrību, kur esot lielas problēmas. "Ja agrāk jebkuru mūsu deputātu kaut aiz pogas varēja noķert pie veikala vai citās sabiedriskās vietās, tad tagad jāatzīst, ka daudzus deputātus trikātieši pat nepazīst," uzskata uzņēmējs.

Kad viņam iebilstu - ikvienam ir ļauts piedalīties domes sēdēs, Ando atbild, ka iepriekšējo valdīšanu laikā izveidojies slikts ieradums - cilvēki uzskata, ka viņiem faktiski ir liegta iespēja piedalīties tāda vai citāda jautājuma izlemšanā. Tas ir radījis grūti pārvaramu plaisu starp pašvaldības deputātiem un iedzīvotājiem.

Tas gan attiecas arī uz daudzām citām pašvaldībām, un tā ir problēma pat valsts līmenī. Izveidojusies grūti laužama sistēma ar saknēm komunistu valdīšanas laikā. Iedzīvotāji cenšas distancēties no amatvīriem un sievām. Sarkanā karoga nomaiņa uz sarkanbaltsarkano nav nesusi ievērojamas pārmaiņas darba stilā starp tautu un varu.

"Kaut kas jau lēnām uzlabojas. Varbūt mums 40 gadus jāiziet caur tuksnesi, lai nomainītos paaudzes un nonāktu pie lielākas demokrātijas. Taču baidos, ka tas var izrādīties daudz par vēlu un daudz ko varam pazaudēt," prāto A. Krūze.

Viņš domā, ka pašlaik tomēr Muhamedam ir jāiet pie kalna, nevis otrādi. Nevar būt tā, ka deputāti reizi mēnesī ierodas uz sēdi un izdara savu darbiņu, paceļot roku. Ar iedzīvotājiem jārunā kaut vai mājas lapas līmenī. Problēmu taču netrūkst. Ja deputāts baidās izsacīt savu viedokli mājas lapā, viņam nevajadzētu kandidēt vēlēšanās.

Ar citu izsacītajiem viedokļiem, kaut arī atšķirīgiem, ir jārēķinās un jāpieņem kā norma, ir jāprot argumentēt un pareizu kritiku uztvert ar vēsu prātu. Ando uzskata, ka Beverīnas novada mājas lapā tā pietrūkst, jo faktiskas saiknes ar lasītājiem nav. Vai tiešām deputāti baidās uzzināt lasītāju viedokli par kādu problēmu, un tādējādi nav īsti izpratuši savu misiju?

"Īsti nesaprotu motīvu, kāpēc cilvēki tik ļoti vēlas būt deputātos. Tur taču nav nekāda lielā goda vai materiālu labumu. Deputāta pamatuzdevums ir kalpot saviem iedzīvotājiem, izzināt viņu vēlmes un tās īstenot dzīvē," spriež A. Krūze. Viņam šķiet, ka plaisa starp pašvaldību un iedzīvotājiem ir lielāka nekā starp valsti un iedzīvotājiem. Saeimas deputāti savu viedokli, dažkārt pat ļoti apšaubāmu, cenšas izteikt pie katras iespējas. Viņi runā un iedzīvotāji to vērtē.

Jautāts, vai biedrība "Lietussargi pār Tālavu" turpina savas aktivitātes, Ando skaidro, ka tā vairs neeksistē, jo vairāk iecerēta priekšvēlēšanu posmam. Viņš atzīst, ka biedrība neko ievērības cienīgu nespēja panākt un tās darbošanās kļuva bezmērķīga. Arī aktualizētais jautājums par lēmējvaras un izpildvaras pārklāšanos beidzās ar čiku. Deputātiem šķiet, ka viss ir kārtībā.

Arī par "Depo" Trikātas centrā Ando ir savs viedoklis, un viņš uzskata, ka sākotnējā iecere lielā mērā ir degradēta. "Divas iedzīvotāju sapulces par ēkas izmantošanas iespējām bija tukšas. Man bija priekšlikums izveidot novada kultūrvēstures sabiedrisko padomi ar zinošiem iedzīvotājiem, ar uzstādījumiem, kādā virzienā doties. Saieta namam ir jādarbojas ne tikai Trikātas ietvaros, bet pat pārsniedzot visa novada robežas. Nu tas skatījums par namu ir kļuvis šaurāks," vērtē uzņēmējs.

Viņam šķiet, ka uz nama administratora vietu pretendējušiem jauniešiem ar tūrisma un menedžmenta izglītību bija plašāks redzējums. Runājot par kultūras dzīves lietām, viņš ir pārliecināts, ka jāmainās skatījumam uz kultūras dzīves nākotni.

"Pašdarbība ir laba lieta, taču līdz zināmai robežai. Ja daudzkārt redzētas dejas mijas ar tikpat bieži dzirdētām dziesmām, tas apnīk. Notikumā nepieciešams neliels sprādziens, lai pīļu dīķī iemestais akmens izraisītu viļņus un atbalsi," nešaubās Ando. Viņš uzskata, ka kultūras darbinieki var izveidot komandas ar ieinteresētiem un idejām bagātiem cilvēkiem, un tad jau viss būs. Pašlaik ir daudz rutīnas un iestaigātu taku.

Jautāts, kā viņš vērtē teritoriālo reformu pēc gada darba, A. Krūze atbild, ka lietderīgāks redzējums ir tāds, ka novadiem jābūt vismaz bijušo rajonu lielumā. Pazustu daudzie mazie kašķīši, jo lielā novadā tiem nav vietas. Tad arī deputātiem būtu jāsaņem lielāka atlīdzība, un no viņiem varētu prasīt lielāku atbildību. Ando atzīst, ka sākumā viņš esot bijis par maziem novadiem, taču tagad to atzīst par kļūdu. Viņš piebilst, ka, visticamāk, teritoriālā reforma vēl nav beigusies.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ando Krūze vēlas mazāku plaisu starp iedzīvotājiem un varu

Kategorijas