Ziemellatvija.lv ARHĪVS

30. jūlijā Ērģemes pamatskola atzīmēs 130. gadadienu

Inga Karpova

2010. gada 19. jūlijs 08:41

3006
30. jūlijā Ērģemes pamatskola atzīmēs 130. gadadienu

Viesojoties Ērģemes pamatskolā, mūs apņem klusums un miers. Tas saprotams, jo bērni izbauda vasaras brīvlaiku. Tomēr mierīgā atmosfēra ir visai mānīga, jo pašlaik skolotāji aktīvi gatavojas nozīmīgajai jubilejai.

Skolas direktore Olita Šauja stāsta, ka vēl tiekot izsūtīti ielūgumi bijušajiem skolotājiem un darbiniekiem. Apzinātas ir 140 personas, kuru darbība saistās ar skolas vārdu. Direktore lēš, ka pasākumā varētu ierasties vismaz 200 ciemiņi, piebilstot - skola gaida ikvienu savējo.

Jau divus gadus ērģemieši kā čaklas skudras vāc informāciju un liecības, kas saistītas ar skolas vārdu. Tas noderēs ne tikai svētku reizei, bet arī topošajam jaunajam skolas muzejam. Direktore slavē matemātikas skolotāju un skolas absolventi Edīti Polakeni, kuras vadībā top muzejs. Vēstures dati liecina, ka Ērģemē skola - akmens mūra ēka - uzcelta 1880. gadā.

Tagadējā skola ir vecās skolas un jaunās piebūves apvienojums, kuru uzcēla 1964. gadā. To lieliski var redzēt tā laika fotogrāfijās. Skolas pirmsākumos tajā mācījušās vien divas klasītes un strādājuši trīs skolotāji, bet pakāpeniski skolēnu skaits audzis. Pašlaik skolas arhīvā ir pieejamas ziņas par skolas vēsturi kopš 1947. gada. O. Šauja atceras, ka deviņdesmito gadu sākumā skolā mācījušies 150, bet "ziedu laikos"- 1999. gadā - 186 bērni.

Savukārt aizvadītajā mācību gadā te zinības apguvuši vien 63 bērni. O. Šauja piekrīt - statistika ir skarba, un cer, ka novada domes dotais solījums par mazo lauku skolu saglabāšanu paliks spēkā, neskatoties uz nestabilo finansiālo situāciju. Kopš aizvadītā mācību gada skolai pievienots pagasta bērnudārzs "Čiekuriņš". Šī iemesla dēļ tagad kolektīvā strādā 15 pedagogi un 12 tehniskie darbinieki. Direktore slavē angļu valodas skolotāju Ilzi Vehi, leļļu teātra pulciņa vadītāju Agitu Miķelsoni, lietvedi Iritu Klaipu un pavāri Dzintru Ābelīti. Tie esot tie darbinieki, uz kuriem vienmēr varot paļauties.

Olita direktores amatā sāka strādāt, kā viņa pati saka, jaunības dullumā - drīz vien pēc toreizējā Liepājas Pedagoģiskā institūta beigšanas. Toreizējā direktore Ilze Videmane, pēc veiksmīgas piedalīšanās konkursā uz Valkas rajona Izglītības nodaļas vadītājas amatu, sāku strādāt Valkā, tāpēc skolas kolektīvam no sava vidus bija jāizvēlas kāds, kurš varētu uzņemties šo atbildīgo amatu.

Pedagoģe atklāj, ka toreiz Ērģemē piedāvāts arī dzīvoklis netālu no skolas, kas jaunai speciālistei bijis vērā ņemams bonuss. No 18 skolā nostrādātajiem gadiem, 15 aizvadīti direktores amatā. Viņa atceras, pirmo reizi ienākot savā skolā, ka tā šķitusi pārāk plaša, ar riņķveida gaiteņiem, kur varējis apmaldīties un lielu skaitu skolēniem. Jāatzīst, arī toreizējie skolēni bija pavisam savādāki, nekā mūsdienu bērni. Raksturojot šodienas skolēnus, viņi ir drošāki, zinātkārāki, kas nebaidās oponēt skolotājiem vai kā citādi pierādīt savu taisnību.

Gadu gaitā skolā iedzīvojušās tradīcijas, kuras nevar īstenot bez skolēnu un vecāku atbalsta. Tā noteikti esot Skolotāju diena, kad skolā paliek tikai bērni un skolas padome - vecāki, bet skolotāji dodas pieredzes apmaiņas braucienā. Tas esot Mārtiņdienas tirgus, kur devītie darbojas kafejnīcā, bet pārējie tirgo mājās gatavotas rudens veltes. Viena no tradīcijām ir Lāčplēša dienas svinēšana ar lāpu gājienu uz vietējiem kapiem, lai atcerētos Lāčplēša ordeņa kavalierus.

Olita domā, ka bērnus šis pasākums aizrauj divu iemeslu dēļ - noslēpumainība un iespēja iet lāpu gājienā. Arī skolas jubileju svinēšana ik pēc pieciem gadiem jau ir tradīcija, tikai līdzekļu trūkuma dēļ nav atzīmēta skolas 125 gadu jubileja. Direktore uzskata, ka šī - 130. - gadadiena ir vēsturiska un vietējiem nozīmīga, tāpēc nekāds naudas trūkums nevar traucēt atzīmēt šos svētkus.

Edīte PolakenaMana skola - pirmā un vienīgā darba vietaSkolā strādāju jau 21. gadu. Laiku, kad pati šeit mācījos, atceros kā patīkamu. Daudz kas ir mainījies pa šiem gadiem saistībā arī ar valsts politiku, tāpēc laukos bērnu paliek arvien mazāk. Šajā svētku reizē novēlu, lai mūsu skolā pieaugtu bērnu čalas un kņadas, nevis tā kļūtu arvien klusāka, lai bērnu vecāki būtu tikpat jauki un atsaucīgi, bet kolēģi - darboties griboši.

Gita KrastiņaVirmoja humora dzirkstsPēc Omuļu skolas likvidācijas, Ērģemes pamatskolā sāku mācīties no 3. klases. Par pirmo skolotāju Ausmu Kronbergu saglabājušās tikai mīļas atmiņas. Iespējams, viņas personības ietekmē pati izvēlējos skolotājas profesiju. Pēc Liepājas Pedagoģiskā institūta absolvēšanas, atgriezos savā pirmajā skolā, kurā nostrādāju desmit gadus. Toreizējo kolektīvu atceros kā humora pilnus cilvēkus. Nevaru nepieminēt arī to, ka skola atrodas pasakaini skaistā un vēsturiskā vietā.

Palikušas skaistas atmiņasGunita GindraĒrģemes skola ir mana pirmā darba vieta. Ja citi skolotāji sāk strādāt ar 1. septembri, mans mācību gads sākās martā, jo sāku aizvietot 1. klases audzinātāju. Toreiz klases bija lielas. Atceros, ka no saviem audzināmajiem bija grūti šķirties. Savus kolēģus atceros kā atsaucīgus un draudzīgus. Īpaši gribētu pieminēt Valteru Beldavu, Līgu Vilciņu, Edīti Polakenu, Agitu Miķelsoni, Gitu Dreijeri, Vitu Kalvāni, Ivetu Ikali un Tamāru Elziņu.