Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pretendente uz pagasta sakoptāko sētu gāž atkritumus cita īpašumā

Sandra Pētersone

2010. gada 15. jūlijs 13:33

1830
Pretendente uz pagasta sakoptāko sētu gāž atkritumus cita īpašumā

Smiltenieši Agris un Elita Zālīši bija vairāk nekā nepatīkami pārsteigti, šopavasar ieraugot nelegālu atkritumu izgāztuvi savā īpašumā "Pūcesceplis" Bilskas pagastā. Tikai aptuveni vienu metru no nomaļa lauku ceļa, bedrē pie vecām mūra drupām samesti maisi, pudeles,vecas kurpes un cita sadzīves draza.

Kaut arī Zālīši vienu vainīgo personu, Zeltiņu ciemata iedzīvotāju Ilonu G. ir noskaidrojuši un sieviete iecirkņa policista klātbūtnē savu vainu ir atzinusi (uzvārdu neminam, kamēr policija nav sastādījusi protokolu, oficiāli pierādot vainu, - redakcijas piezīme), īpašnieku lūgumu savākt un aizvest atkritumus viņa joprojām nav izpildījusi.

Šonedēļ pēc E. Zālītes iesnieguma Valsts policija uzsāka administratīvo lietvedību pēc administratīvo pārkāpumu kodeksa par apkārtējās vides piesārņošanu, par ko vainīgajai personai draud sods no 50 līdz 500 latiem. Ja vainīgais labprātīgi savāc un aizved atkritumus un iesnieguma rakstītājam pret viņu nav pretenziju, tad policija protokolu nesastāda un sodu nepiemēro.

Nelegālo atkritumu izgāztuvi uz "Pūcescepļa" zemes apskatīja arī "Ziemeļlatvija". No Zeltiņiem līdz šai vietai ir aptuveni četri kilometri. Ceļa malā nav gandrīz nevienas mājas. Zālīši brīnās, kāpēc atkritumi vesti tik tālu ceļa gabalu.

Izrādās, Ilona G. šo vietu zinājusi, jo zeme agrāk piederēja viņas audžutēvam. Sieviete "Ziemeļlatvijai" stāsta, ka ziemā pie ģimenes privātmājas esot aizsalis atkritumu konteiners, tāpēc viņa savākusi drazu kādos trijos vai četros maisos, un, braucot pie audžutēva, izmetusi maisus bedrē pie drupām. Ilona G. noliedz, ka izgāzusi arī pārējo drazu, tāpēc sarunā ar A. Zālīti apņēmusies savākt tikai pusi. Viņai ir noslēgts līgums ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizāciju (ZAAO), atbilstoši kuram atkritumi tiek izvesti divos mēnešos reizi.

"Savus atkritumus no Zālīšu zemes aizvāksim, bet nestādos priekšā, kā to izdarīt tagad, kad laiks ir tik karsts un tur, pēc meitas stāstītā, ir pilns ar čūskām," saka sieviete.

A. Zālītis viņai vairs netic, jo iepriekš solīto Zeltiņu iedzīvotāja neesot pildījusi un beigās pat nav atbildējusi uz viņa tālruņa zvaniem. Ja atkritumus Zālīši būs spiesti savākt paši, tad pēc tam viņi vērsīšoties tiesā, prasot piedzīt izdevumus no Ilonas G.

Viņas personību A. Zālītis noskaidrojis, vienā no izmestajiem maisiem atrodot bankas kases izdevumu orderi uz minētās sievietes vārda un uzvārda. Orderis izsniegts šā gada aprīlī.

A. Zālīti pārsteidz arī tas, ka Ilonas G. privātmāja piedalās konkursā "Bilskas pagasta sakoptākā sēta 2010" (konkursā pieteica radiniece - redakcijas piezīme).

"Viņa dzīvo skaisti sakoptā mājā, piedalās tādā konkursā, bet savus atkritumus met cita īpašumā. Pašvaldībai ir jākontrolē atkritumu izvešana no privātām mājām laukos, jo uzskatu, ka līgumus viena daļa slēdz formāli un faktiski atkritumus izmet nelegāli. Tāpat jāvaicā, kur savus atkritumus liek to māju iedzīvotāji, kuriem nav līgumu par atkritumu izvešanu?" taujā A. Zālītis.

Par šo gadījumu viņš informējis arī Bilskas pagasta pārvaldes vadītāju Lindu Karlsoni. Arī viņa jau pavasarī bija ievērojusi nelegālo atkritumu izgāztuvi uz E. Zālītes zemes.

L. Karlsone informē, ka konkrētajā gadījumā aizdomās tiek turētas pat vairākas personas, kas izmetušas atkritumus uz E. Zālītes zemes, un uzsver, ka viņām savi izgāztie atkritumi no turienes jāaizved. Turklāt ir jāpanāk, lai visas mājsaimniecības slēdz līgumus par sadzīves atkritumu izvešanu, jo ne visām aizdomās turētām personām Zeltiņos tādi esot.

Smiltenes novada dome ir apstiprinājusi pašvaldības saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu novadā. Pēc to stāšanās spēkā pašvaldība stingrāk kontrolēs noteikumu ievērošanu, arī to, vai iedzīvotājiem ir noslēgti līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem.

L. Karlsone informē, ka Bilskas pagastā līgumu ar ZAAO nav 148 mājsaimniecībām jeb aptuveni 30 procentiem no visiem mājokļiem. "Agrāk braukājām pa pagastu un ar represīvām metodēm spiedām iedzīvotājus slēgt līgumus par atkritumu izvešanu, jo pašvaldībai ir tādas tiesības. Acīmredzot būs atkal jādara tāpat. Iedzīvotājiem ir pienākums iesaistīties atkritumu apsaimniekošanā, un, ja viņi to nedara, ir paredzēta administratīvā atbildība un naudas sods," brīdina L. Karlsone.