Nepārbauda peldvietu tīrību

2010. gada 6. jūlijs 12:01

2467

Sākoties siltajam laikam, pie upēm un ezeriem redzam arvien vairāk peldētāju. Pērn ūdens kvalitāte pārbaudīta Smiltenē Tepera ezerā, savukārt Strenču apkaimē - Gaujā. Šogad ūdens tīrība nav pārbaudīta nevienā Smiltenes un Strenču novadu peldvietā un, kā rakstījām pagājušajā nedēļā, arī nevienā no Valkas novada ūdens tilpnēm.

Veselības inspekcijas (VI) komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Raboviča informē, ka valsts apmaksātais monitorings Smiltenē un Strenčos nav veikts, jo kopumā Latvijā kā oficiālas peldvietas šogad noteiktas tikai 47 ūdens tilpnes."Pagājušajā gadā inspektori regulāri pārbaudīja peldūdens kvalitāti ievērojami lielākā daļā peldvietu - 274. Šogad monitoringa ietvaros pārbaudītas 47 ūdens krātuves, kas noteiktas kā valsts oficiālās peldvietas, jo pašvaldības tās ir atzinušas par sabiedriski nozīmīgām, vienlaikus apņemoties ievērot šīm peldvietām Ministru kabineta noteikumos izvirzītās higiēnas prasības," skaidro I. Raboviča.

Tā kā šogad neoficiālās peldvietās valsts apmaksāts peldūdens monitorings netiks veikts, VI aicina arī ikvienu iedzīvotāju iesaistīties peldūdens monitoringa veikšanā un pirms peldēšanās vizuāli novērtēt peldūdens kvalitāti. Tādā veidā plānots iegūt informāciju par iedzīvotāju novērojumiem peldvietās, kuras nav iekļautas valsts monitorējamo peldvietu sarakstā.

VI mājas lapā www.vi.gov.lv iespējams atrast anketu, ar kuras palīdzību ikviens iedzīvotājs var informēt inspekciju par peldūdens un peldvietu kvalitāti.

I. Raboviča informē, ka iedzīvotāji savu iecienīto peldvietu var novērot vizuāli, īpašu uzmanību pievēršot netipiskai ūdens krāsai un smaržai, virsmas aktīvai vielai (noturīgas putas), vai ūdenī nav peldoši atkritumi vai naftas produkti, kā arī, vai nav novērojama fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanās - ūdens ziedēšana.

Smiltenes novada domes tehniskais direktors Uldis Rudzītis apstiprina, ka bijušā Valkas rajona teritorijā neviena no ūdens krātuvēm nav ieguvusi oficiālas peldvietas statusu.

"Nepatīkami, ka šajā gadījumā, līdzīgi kā ar pašvaldības policijas izveidi, vietējai pašvaldībai jāpilda valsts funkcijas. Līdz šim mums nebija informācijas, ka arī Tepera peldētava ir izņemta no VI monitoringa. Ja par šo faktu būtu zinājuši iepriekš, iespējams, būtu raduši līdzekļus ūdens analīžu veikšanai," skaidro U. Rudzītis.

Viņš aicina iedzīvotājus vizuāli sekot līdzi ūdens tīrībai iecienītākajās peldvietās, un par iespējamajām problēmām ziņot pašvaldībai.

"Cilvēkiem arī pašiem vajadzētu izvērtēt, kā viņi uzvedas pie ūdens. Ir bijušas sūdzības, ka Niedrāja ezerā kāds mazgājies ar ziepēm, kā arī - Klievja ezerā brīvā vaļā tiek peldināti suņi. Tas ir nepieņemami," norāda U. Rudzītis.

Ģimenes ārsts Juris Ezeriņš skaidro, ka, peldoties netīrā ūdenī, visbīstamākās slimības, ar ko cilvēks var inficēties, ir dažādas zarnu grupas infekcijas, piemēram, hepatīts un rota vīruss.

"Šādas saslimšanas nav retums. Bieži vecāki peldina zīdaiņus nepārbaudītās ūdens tilpnēs, un viņiem mutē saiet ūdens. Ieteiktu vecākiem pievērst uzmanību, lai bērniņa mute ir virs ūdens," norāda J. Ezeriņš.

Viņš aicina cilvēkus būt piesardzīgiem, un ja viņu izvēlētajā ūdens tilpnē ūdens tīrība nav pārbaudīta, tad arī pieaugušajiem vajag uzmanīties, lai mutē neiekļūst ūdens. "Tik populārā peldētavā kā Niedrāja ezers ūdens tīrība noteikti būtu jāpārbauda. Ūdens tilpņu tuvumā bieži nav tualešu, un tā arī ir problēma, jo ir ļoti daudz neapzinīgu cilvēku," norāda J. Ezeriņš.

Pie Niedrāja sastaptais grundzālietis Māris Stabiņš uzskata, ka ar ūdens kvalitāti Niedrājā viss ir kārtībā. "Niedrāja ezers ir tīrs. Cik zinu, šeit neieplūst iekšā ūdens no citām ūdens tilpnēm. Nesen mums ar bērniem Niedrāja apkārtnē bija nometne, un neviens no viņiem nav sūdzējies, nekādas saslimšanas nav novērotas, " skaidro M. Stabiņš.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nepārbauda peldvietu tīrību

Kategorijas