Aivars Ikšelis savu daiļdārzu veido un kopj jau 12 gadus

2010. gada 4. jūlijs 09:34

6237

Aivars Ikšelis savu daiļdārzu veido un kopj jau 12 gadus

Sakura jeb japāņu ķirsis, melnā priede, čūsku egle, Japānas lapegle un vēl daudzi pie mums nedzirdēti augi un košumkrūmi nav meklējami tālās zemēs, bet redzami tepat Valkā, pilsētas teātra režisora Aivara Ikšeļa dārzā.

Šogad režisors savu daiļdārzu papildinājis vēl ar diviem interesantiem augiem, kurus viņam atsūtījuši dārzkopji no Lielbritānijas. Tā ir pļavu ķērsa un neīstā kreimenīte.

Izdomā savu nosaukumuA. Ikšelis stāsta, ka neīstā kreimenīte gan ir paša izdomāts nosaukums. "Pēc auga latīniskā nosaukuma tas pielīdzināms Latvijā augošajām maijpuķītēm un kreimenēm, taču auga dzimtene ir Ķīna. Palūdzu tā vārdu noskaidrot dārzu arhitektūras un bioloģijas pasniedzējiem Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bet arī viņi to neatrada un bija spiesti secināt, ka latviskā nosaukuma nav. Tad to nodēvēju minētajā vārdā," stāsta A. Ikšelis.

Savu dārzu mājas pagalmā Aivars iekārto jau 12 gadus un uzskata, ka to tāpat kā Rīgu nekad nevar pabeigt. "Veidošanas sākumā palīgā uzaicināju dārza arhitekti Āriju Bērziņu. Viņa izveidoja skici, pēc kuras sāku strādāt. Visu laiku man šķita, ka kaut kā pietrūkst. Vēlāk pats sāku mācīties Lauksaimniecības akadēmijas e-studiju kursos, lai papildinātu zināšanas un prastu atrast jaunus risinājumus dārza arhitektūras veidošanā," saka A. Ikšelis.

Viņa izveidotais dārzs sastāv no trīs daļām. Vienu režisors uzskata par angļu parka ainavas sadaļu, otra ir iekārtota kā dīķa dārzs , bet trešā radīta līdzīga japāņu tējas dārzam. "Jau labu laiku sadarbojos ar vairākiem Lielbritānijas dārzkopjiem un Karaliskā botāniskā dārza speciālistiem, kuri man sūta dažādus augus. Kopumā manā dārzā ir 209 sugu augi," stāsta A. Ikšelis.

Dārzs ir tas pats kas gleznaViņš uzskata, ka dārza veidošana ir tas pats, kas gleznas gleznošana. "Ja gleznotājs izmanto krāsas, tad dārznieks ainavu rada ar augu lapu un ziedu krāsu un formu. Mūsu sakoptāko māju un sētu vērtētāji bieži vien šīs lietas nepārzina, kaut tas ir atbildīgs darbs. Nevar, piemēram, kopā salikt augus ar gareniskām un apaļām lapām, mitrumu mīlošus augus ar tādiem, kam patīk sausums.

Dārzu arī nedrīkst vērtēt, pie tā tikai piebraucot un apskatoties no malas, jo katrs dārznieks to iekārto tā, lai ainava būtu baudāma, skatoties uz to no dārza iekšienes. Ikvienā dārzā jābūt tā saucamajiem skatu punktiem, no kuriem aplūkojamas konkrētas augu grupas vai arhitektoniskie veidojumi," skaidro A. Ikšelis.

Režisors uzskata, ka dārzs viņam ir tikpat kā otrā dzīve. "Bija brīdis, kad centos strādāt tā, lai dārzam būtu sava dvēsele, bet šķita, ka nekas neizdodas. Piezvanīju savai augstskolas pasniedzējai un viņa sprieda - ja jau esmu par to sācis domāt, tad acīmredzot lielāko darbu ainavas veidošanā esmu pabeidzis un tagad nezinot, ko darīt. Ja tiešām tā esot, bet es tik un tā nejūtot dārza dvēseli, tad man jāsāk viss no jauna. Tajā brīdī sapratu, ka dārzs nekad nevar kļūt pabeigts," secina A. Ikšelis.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Aivars Ikšelis savu daiļdārzu veido un kopj jau 12 gadus

Kategorijas