Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Cilvēki aiz sevis atstāj atkritumus, sasistas pudeles un pat nolauž koku zarus

Baiba Šķērīte
Smiltene

2010. gada 28. jūnijs 12:49

2180
Cilvēki aiz sevis atstāj atkritumus, sasistas pudeles un pat nolauž koku zarus

"Ziemeļlatvijā" vērsās kāda smilteniete, kura ir sašutusi par cilvēku attieksmi pret dabu. Īpašu necieņu viņa novērojusi Niedrāja ezera apkārtnē - tur izmētāti atkritumi, sasistas pudeles un pat nolauzti koku zari.

"Latvija ir ļoti skaista ar savu dabu. Skumji, ka mūsu valstī ir cilvēki, kuri nevar savākt savus atkritumus," norāda smilteniete.

Viņa uzskata, ka pie šādas rīcības noved visatļautība un necieņa pret sevi un citiem. „Ja tu necieni sevi, tad necieni arī to, kas notiek tev apkārt. Niedrāja apkārtne ļoti bieži ir piegružota. Atbrauc jauniešu kompānijas, un viņiem šķiet, ka var atļauties visu - atstāj aiz sevis sasistas pudeles, izmētā atkritumus," novērojusi smilteniete.

Vajag sodīt Viņa uzskata, ka būtu nepieciešams atrast kādus brīvprātīgos, kuri sakoptu teritoriju pie Niedrāja, Tepera un Klievja ezeriem. „Manuprāt, šos objektus vajadzētu rūpīgāk uzraudzīt un piegružotājiem likt maksāt soda naudas - tad, iespējams, situācija mainītos. Tagad ir tā, ka kāds satīra, bet pēc tam atbrauc atpūtnieki, atkal visu piegružo, un tas ir bezjēdzīgi," uzskata smilteniete.

Viņa saka paldies Austrumvidzemes mežsaimniecībai par to, ka viņi labiekārto Niedrāja apkārtni, bet ir sašutusi par tiem, kuri to nenovērtē un neciena.

"Ziemeļlatvija" par notikušo informēja Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas meža iecirkņa vadītāju Normundu Vīksnu. Viņš skaidro, ka šo teritoriju regulāri, vismaz pāris reizes nedēļā, sakopj līgumstrādnieks.

„Starplaikos starp sakopšanas reizēm šāda situācija varētu būt. Vasaras sezonā šī problēma ir īpaši aktuāla, un mēs esam ar līgumstrādnieku runājuši, lai pievērš šim objektam lielāku vērību nedēļas nogalēs, taču viņš nevar katram piesārņotājam izstāvēt klāt," skaidro N. Vīksna.

Pagaidām vainīgo navPiegružošana Niedrāja teritorijā notiek bieži, tādēļ jautājām Silvas iecirkņa vadītājam, varbūt šajā teritorijā vajadzētu uzstādīt novērošanas kameras? N. Vīksna skaidro, ka profesionālās kameras ir dārgas, bet vienkāršajās nevarēs redzēt kvalitatīvu attēlu, kā arī cilvēku reakcija pret kamerām peldvietā varētu būt negatīva.

Viņš informē, ka par kaitējumu videi, kas turklāt noticis Niedrāja piekrastes mežos - aizsargājamā teritorijā, vainīgajam var piemērot lielu administratīvo sodu. Pagaidām gan neviens vaininieks šajā teritorijā nav noķerts.

Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Kazuša norāda, ka Valmierā labs palīgs cīņā ar piegružotājiem ir simtlatnieku programmās strādājošie.

"Šie cilvēki katru nedēļu savāc atkritumus, ko atpūtnieki ir atstājuši. Jāatzīst, ka pēdējos gados situācija ir uzlabojusies un samazinājies to cilvēku skaits, kas neciena dabu. Sen esam atmetuši ilūziju Gaujas krastos izlikt soliņus un atkritumu urnas, jo tās pēc dažam dienām jau atrodas Gaujā," norāda I. Kazuša. Viņa uzskata, ka nav īpašu metožu, kā cīnīties ar šādiem cilvēkiem. "Protams, var sūtīt policistus, lai viņi pieskata, bet tiklīdz policists aizgriežas, tāpat tā pudele tiek nomesta," skaidro I. Kazuša.

Vainīgo vārdi jāatklāj"Ziemeļlatvijai" ir pieredze, kā visefektīvāk cīnīties pret vēlmi mest atkritumus, kur pagadās. Bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēki ziņojuši par konkrētu personu, kas piegružojis grāvi vai mežu. Tiklīdz redakcijas darbinieks dodas pie vainīgā, tā cilvēks ir gatavs ne tikai satīrīt sevis piegružoto teritoriju, bet darīt arī citus sabiedrībai noderīgus darbus, lai tikai viņa vārds netiktu minēts avīzē kā piegružotājs.

"Ziemeļlatvija" ierosina rīkot reidus vietās, kur cilvēki mēdz izmētāt savus atkritumus, iesaistot arī sabiedrības pārstāvjus, un pieķerto piegružotāju vārdus publicēt.

+ 1
Kategorijas

Kategorijas