Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vasaras saulgrieži ir īpaši svētki

Baiba Šķērīte

2010. gada 23. jūnijs 08:12

1693
Vasaras saulgrieži ir īpaši svētki

Smiltenes novada Launkalnes pagastā Vīnupu ģimenei vasaras saulgrieži ir īpaši svētki, jo jubileju svin divi Jāņi. Jānis Vīnups seniors ir Latvijas vecumā - 29. jūlijā viņam paliks 92 gadi.

Viņš atceras, ka tad, kad sieva vēl bijusi dzīva, Līgo un Jāņus ģimene svinējusi ar vērienu, taču šogad īpašu plānu svētkiem neesot.

"Jāņi vienmēr bijuši interesanti un jauki svētki. Agrāk mājās paši sējām sieru un darījām alu. Kad biju jaunāks, pats izaudzēju miežus un diedzēju graudus iesalam. Sanāca kārtīgs, putojošs miežu alus. To nemaz nevar salīdzināt ar tiem, ko tagad var nopirkt veikalā, jo tam bija pavisam cita garša," atceras J. Vīnups.

Pār ugunskuru nelecāmViņš pastāsta, ka agrāk Līgo un Jāņu svētkus svinējuši kopā ar kaimiņiem, radiem un draugiem. "Staba galā dedzinājām jāņ­uguni. Tradīcijas lekt pār ugunskuru gan mūsu laikā nebija. Mēs dziedājām dažādas dziesmas, līgojām un staigājām no vienas mājas uz otru, gulēt negājām visu nakti. Tagad tāda svinēšana vairs nesanāk, jo esmu palicis gandrīz viens - visi mani draugi un paziņas aizgājuši tai saulē," nopūšas J. Vīnups.

Viņš nezina, kā vecāki viņam iedevuši šo vārdu, taču savam dēlam abi ar sievu to ielikuši, jo vārdu Jānis uzskata par vislatviskāko un jaukāko.

Sirmais vīrs joprojām pats brauc ar traktoru, pļauj zāli un apdara citus mājas darbus. „Biju nopircis malku. Stāv lieli bluķi, bet negribas klāt iet - ļoti smagi. Pēc kāda laika nāku un skatos, tēvs sacēlis visus sešmetrīgos baļķus augšā," tēva uzņēmību apbrīno J. Vīnups juniors.

Apbrīno tēva izturībuViņš uzskata, ka tēvs ir unikāls, jo savos gados slimnīcā bijis vien trīs reizes. „Nevaru pat pateikt, ko konkrēti varētu mācīties no tēva, jo viss ir kopumā. Es vienkārši to nespēju pārņemt no viņa, manī nav tāda spēka. Jaunajiem cilvēkiem vairs nav tā rūdījuma, domāšanas veida un arī veselības," saka dēls. Jautāts, kur rod tādu veselību un izturību, lai nodzīvotu tik ilgus gadus, J. Vīnups seniors atbild, ka rūdījumu devusi dzīve.

"Dzīvē gājis visādi. Biju leģionārs un divus gadus nācās pavadīt gūstā. Spēks ir jārod katram sevī pašā. Paldies Dieviņam, ka veselība vēl man šajos gados ir laba. Ēdu daudz ķiploku, pats apkopju savu dārziņu, jo galvenais vecam cilvēkam, lai saglabātu labu veselību, ir kustības," uzskata J. Vīnups.