Norāda uz varbūtēju interešu konfliktu simtlatnieku nodarbināšanā

2010. gada 18. jūnijs 08:57

7306

Norāda uz varbūtēju interešu konfliktu simtlatnieku nodarbināšanā

Simts latu stipendiātes Judīte Ūdre un Kristīna Zabrodnaja par darbu, ko abām uzdevusi Smiltenes pagasta pārvalde, vairs nebrīnās. Viena ar mačeti jau trešo nedēļu cērt kārklu atvases nomaļā dīķmalā, bet otra zarus sien slotiņās, kurām neviens nebrauc pakaļ.

"Ziemeļlatvija" toties saņēmusi kāda lasītāja lūgumu noskaidrot, kāpēc pagasta pārvalde nodarbina abas bezdarbnieces tieši šajā objektā un kāpēc viņām uzdots sākt strādāt tālākajā dīķa krastā, kura tuvumā Smiltenes pagasta pārvaldniecei Velgai Līdaciņai kā privātpersonai īpašumā pieder zeme.

Par pārmetumiem brīnāsDīķis atrodas šosejas Smiltene - Valmiera malā netālu no Smiltenes. "Nav dzirdēts, ka tur būs kāda publiska peldvieta. Sabiedrības interesēs vajadzēja sākt cirst krūmus šosejas malā, jo tad sakopto teritoriju pie dīķa redzētu garāmbraucēji. Un ar krūmgriezi to var paveikt daudz ātrāk," darba lietderību lūdz pārbaudīt "Ziemeļlatvijas" lasītājs.

Zeme ap dīķi, uz kuras no 1. jūnija strādā abas simts latu stipendiātes, ir Smiltenes novada domes īpašums. Savukārt viens ūdenskrātuvei tuvumā esošs zemes gabals (pļava), no kuras netālu cērt atvases, tiešām pieder V. Līdaciņai. Raugoties no Valmieras šosejas, tas atrodas dīķa otrā, tālākajā krastā.

"Stipendiātes strādā uz pašvaldības zemes. Tur jau agrāk ir cirsti krūmi, lai dīķa krasti neaizaugtu, jo vieta ir skaista, ūdenskrātuvē peld gulbji," par objektam tagad pievērsto uzmanību brīnās Smiltenes pagasta pārvaldes vadītāja V. Līdaciņa. Viņai pat domās neesot ienācis, ka kāds šo darbu varētu uztvert negatīvi. Savu privāto zemi, kas atrodas dīķa tuvumā, viņa neizmantojot.

Atvases esot paredzēts cirst apkārt visam dīķim. "Kad sievietes sāka strādāt, no tās puses bija vienkāršāka pieeja, jo tur nebija tik mitrs," piebilst pagasta pārvaldniece. Strādniece stāsta, ka kājas tomēr sanāk saslapēt, bet pārvaldniece piekodinājusi, lai speciāli ūdenī nebrienot.

Mednieki tādas slotiņas neņemsIerodoties dīķmalā, "Ziemeļlatvija" sastop J. Ūdri. 41 gadu vecā sieviete, piecu bērnu māte, uzņēmusies atvašu cirtējas pienākumus. Otra strādniece, divu bērnu mamma K. Zabrodnaja sien slotiņas, jo gaida trešo bērniņu un fiziski smagu darbu nevar strādāt.

"Nav tik traki," iebridusi zālē pie kārkliem, kas ir krietni garāki par sievieti, saka J. Ūdre. Mačete neesot smaga, un, kad ar to iemācās cirst, grūti nav. Vīrs gan sākumā brīnījies, ka sievietēm uzdots vīriešu darbs.

Kad pagasta pārvaldniece ierādījusi darbu, nocirsto atvašu zarus likusi siet slotiņās. Tām kāds atbraukšot pakaļ un vedīšot projām dzīvniekiem. V. Līdaciņa to apstiprina: "Zarus šajā laikā dedzināt nevar. Slotiņas tiks piedāvātas vietējiem mednieku kolektīviem, lai ved uz mežu".

Smiltenes mednieku kluba "Laiksne" vadītājs Aigars Vīvuliņš gan skaidro, ka stirnu un citu meža zvēru piebarošanai der tikai tādas zaru slotiņas, kuras uzreiz pēc siešanas liek žāvēties ēnainā vietā, piemēram, nojumē vai šķūnī. "Ja slotiņas nostāvējušas pusmēnesi kaudzē, tās vairs neder," uzsver mednieks. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā sasietās slotiņas meža zvēriem neder, jo kaudzē pūst jau trešo nedēļu.

Tad jau labāk mest zarus čupā, nevis siet, spriež strādnieces. Ar cimdiem strādāt ir grūti, tāpēc K. Zabrodnaja tos nelieto, bet auklas noberzušas pirkstus. "Ko mums liek, to darām. Labi, ka darbs tuvu mājām," piebilst J. Ūdre. Naudas trūkuma dēļ abas strādnieces, arī grūtniece, nav potējušās pret ērču encefalītu, kaut gan tagad strādā ar zāli un krūmiem īpaši aizaugušā vietā. Darba devējs, pagasta pārvalde, par poti neesot vaicājusi.Sākt vajadzēja ar ceļmaluDīķi apskatījusi Smiltenes novada domes ainavu arhitekte Agija Bērtiņa. Viņa uzskata, ka jau sākumā lietderīgāk būtu bijis cirst atvases šosejas malā, veidojot skatu līniju un atsedzot dīķi. Savukārt tīrumu un pļavu malās krūmus nav vēlams cirst, jo to sakņu sistēma aiztur uz laukiem sakrājušos ūdeņus un mazina ūdenskrātuves varbūtēju piesārņojumu.

"Katra pagasta pārvalde pati atbild par simts latu stipendiātiem uzdoto darbu kvalitāti un lietderību. Taču viennozīmīgi tiem jābūt sabiedriski lietderīgiem," piebilst A. Bērtiņa. Kārklu atvases ataug ļoti ātri, jau divu gadu laikā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Norāda uz varbūtēju interešu konfliktu simtlatnieku nodarbināšanā

Kategorijas