Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dzīvnieku SOS:Mīļie dzīvnieku sargeņģeļi, lūdzu, palīdziet mums glābt mazo kaķa dvēselīti!

Dzīvnieku SOS:Mīļie dzīvnieku sargeņģeļi, lūdzu, palīdziet mums glābt mazo kaķa dvēselīti!

"Likās jau, ka esmu necietinājusies un raudiens piedzīvojot un ieraugot ko šādu, vairs nenāk. Bet nekā.. Darba dienas beigas, sestdiena, taisos jau doties mājās.. Ierodas sieviete, viņai problēma ar runcīti, esot slims.

 Domādama, ka runa iet par sievietes pašas kaķi, saku, ka visas veterinārās klīnikas jau ir slēgtas, tuvākā Rīgā. Sieviete neatlaižas un sāk stāstīt. Runcītis pieklīdis vasarnīca, izkāmējis, ar traumētam pakaļkājiņām, sieviete pie sevis paņemt nevar arī līdz pirmdienai, kad darbu atsāk veterinārās klīnikas Valmierā - cilvēks dodas ārpus Valmieras jau vakarā. Arī mums brīvu vietu nav, nevis vienkārši nav, bet limits jau ir pārsmelts. 

Iesaku zvanīt uz Valmieras dzīvnieku patversmi, jo dzīvnieku šādā stāvoklī, protams, atstāt nevar. Sieviete manā priekšā to arī dara. Aptuveni pēc 10 minūšu ilgas telefona sarunas ar Valmieras patversmes pārstāvi, pēc vairākkārtējiem sievietes lūgumiem palīdzēt kaķītim ar pajumti, Valmieras patversmes pārstāve liekas piekrīt, ka viņai aizbrauks pakaļ, lai viņa var atslēgt patversmi un uzņemt runčuku (patversme brīvdienās ir slēgta). 

Seko visšokējošākais - Valmieras dzīvnieku patversmes pārstāve attieksme. Viņa jau iesākusi stāstīt sievietei ceļu pa kuru jābrauc, lai viņai aizbrauktu pakaļ, kad ar ironiju pasaka... "Un tad jau man jāsāk ģērbties!" Seko smiekli un telefona saruna pārtrūkst... 

ŠOKS! Ja patiešām nevarēja runčuku uzņemt, tad varbūt telefona saruna 10 minūšu garumā bija lieka un to nevajadzēja, varbūt uzreiz vajadzēja nolikt klausuli, nevis ņirgāties par cilvēku un nelaimē nonākušu kaķa bērnu?!! 

Es pēc telefona sarunas saprotu, ka runčuks atrodas jau mašīnā. Ar prātu saprotu, ka vietu nav, finanšu nav. Mēs to nespējam pavilkt. Bet tai pašā laikā sirds asiņo sāpēs par runčuku, kuram nav variantu. Vasarnīcas viņu neviens pat nepabaro, sieviete ar kaimiņiem jau runājusi. Pats viņš barību sev tādā stāvoklī neatradīs, vien pats tiks par barību lapsām, kuras dzīvo blakus esošajā mežā...

Saku, lai nes runcīti iekšā, uzņemsim. Vakar braucu runcīti pabarot un apkopt. Runcītis ir tik ļoti mīļš! Par spīti tam, ka viņam tik ļoti sāp ķepiņas. Laikam jau emocijas ņem pār mani varu, savaldība zūd un turot runčuku klēpī izplūstu asarās.. Uz ko runčuks atbild ar ciešu pieglaušanos un murrāšanu... 

Runčukam ir traumas abām pakaļkājiņām, paaugstināta temperatūra, asiņaina mutīte, pats tik ļoti izvārdzis, ka knapi turas kājās. Kas ar runčuku noticis, varam tikai minēt... ticis kāda meža zvēra zobos, lamatās? Nezinām... Mīļie dzīvnieku sargeņģeļi, lūdzu, palīdziet mums glābt mazo kaķa dvēselīti! Runčukam vismaz nedēļu būs jāuzturas veterinārās klīnikas stacionārā, veterinārārstu uzraudzībā, jāēd spēcinoša ārstnieciskā barība, ilgstoši jāārstē brūces, protams, pēc tam jāiziet attārpošanas kurss. 


 ZIEDOJUMU KONTS: 

Dzīvnieku aizsardzības biedrība "Trīnīte" 

AS SEB BANKA 

LV40UNLA0050018620445 

Reģ. Nr.40008190018 

SWIFT kods: UNLALV2X 

Mērķis - veterinārijai


Ziedojumiem no ārzemēm caur Pay Pal, piesaistītais e-pasts: biedriba.trinite@gmail.com


ZIEDOJUMU KASTĪTE: SIA "Agroserviss Valmiera" veikalā Mūrmuižas iela 15, Valmiera


P.S. Lūgums atsaukties sievieti , kura runčuku pie mums nogādāja. Uztraukumā aizmirsu pajautāt pat telefona numuru!"